Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Jauniešu socializācijas un pašvērtējuma aspekti komunikācijā sociālajos tīkos (zinātnisko pētījumu analīze)

    TOP 500

    Prezentācija17 Psiholoģija

3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:740456
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.10.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Sociālais kapitāls, pašvērtējums un interneta sociālo tīklu lietošana: longitudināla analīze   
  Social capital, self-esteem, and use of online social network sites: A longitudinal analysis   
  Charles Steinfield, Nicole B. Ellison, Cliff Lampe, Michigan State University, 2008   
  Sociālā salīdzināšana, sociālie mediji un pašvērtējums   
  Social Comparison, Social Media, and Self-Esteem   
  Erin A. Vogel, Jason P. Rose, Lindsay R. Roberts, and Katheryn Eckles University of Toledo, 2014   
  Sociālo mediju lietošana koledžas studentu vidū: saistība ar komunikāciju un ‘’Es’’ koncepciju   
  Use of social media by college students: Relationship to communication and self-concept   
  Megan Sponcil, Priscilla Gitimu, Youngstown State University, 2013   
Darba fragmentsAizvērt

Kas zināms?
Saskaņā ar Lenhart et al., (2010), aptuveni 57% no sociālo tīklu lietotājiem ir vecumā no 18 – 29 gadiem un tiem ir personīgie profili vairākos sociālo mediju tīklos.
Vairāk nekā 50% koledžas studentu sociālos tīklus izmanto vairākas reizes dienā. (Sheldon, 2008)
Galvenais iemesls, kādēļ tiek lietoti sociālie tīkli ir, lai uzturētu attiecības ar jau esošām paziņām, kuri ir daļa no lietotāju sociālā tīkla. (Sheldon, 2008)
Kā rāda dati, tad indivīdi, kuri komunikācijai izmanto Facebook, draudzība ir kvalitatīvāka. (Baker & Oswald, 2010)
Sociālo mediju saiti lietotājiem sniedz iespēju aktīvāk darboties socializācijas procesā, kā arī veidot pašiem savu identitāti. (Urista et al., 2009)
Daudzi indivīdi lieto sociālos tīklus lai justos populārāki, mēģinot pievienot pēc iespējas vairāk ‘’draugu’’, lai tādā veidā citiem šķistu apbrīnojamāki. Jauniešiem vidēji ir 358 Facebook draugi. (Pempek et al., 2009)
Pētījuma jautājumi
Kāds ir sociālo mediju lietošanas apjoms koledžas studentu vidū?
Vai ir kāda saistība starp sociālo mediju lietošanas apjomu un komunikāciju ar ģimeni un draugiem?
Vai ir saistība starp ‘’es’’ koncepciju un sociālo mediju lietošanu studentu vidū?
Pētījuma metode
Tika izmantota aptaujas metode.
Pētnieki izgāja Nacionālā Veselības institūta treniņprogrammu. Pētījuma uzsākšanai tika dota atļauja no universitātes Human Subject Research komitejas.
Sociālo mediju lietošanas aptauja (Use of Social Media Questionnaire) tika izmantota, lai savāktu datus. Aptauju radīja vadošie šī pētījuma pētnieki. Aptaujas jautājumos tika iekļautas tādas tēmas, kā, demogrāfija, sociālo mediju lietošanas apjoms, ietekme uz komunikāciju, attieksme pret sevi. Daži jautājumi tika adaptēti no ‘’Social Networking Websites and Teens Survey” , kuru radīja Lenhart, Purcell, Smith, and Zickuhr (2010).

Dalībnieki
96 pēdējā kursa studenti no ASV.
67 (69,8%) no aptaujātajiem bija sievietes, bet 29 (30,2%) bija vīrieši.
90% aptaujāto bija vecumā no 18 – 33 gadiem.
Rezultāti
Pētījumā tika noskaidrots, ka dalībnieki visbiežāk atjaunināja (updated) Facebook (88,5%) un Twitter (11,5%). 57 aptaujātie norādīja, ka sociālos tīklus apmeklē vairākas reizes dienā. Iemesli tam atšķīrās.
Lai izmērītu saskatāmās (perceived) komunikācijas prasmes, dalībniekiem bija jāatbild uz 9 jautājumiem. Maksimāli iegūstamais punktu skaits – 21. Vidējais rādītājs – 14. Rezultāti norādīja uz sociālo mediju nozīmīgo lomu komunikācijā.
50% studentu sociālos medijus komunikācijai ar ģimeni un draugiem izmantoja katru dienu. 40% norādīja, ka ar draugiem un ģimeni komunicē pāris reizes nedēļā; 8% - ik pēc pāris nedēļām; 2% - vēl retāk.
77% dod priekšroku komunikācijai ‘’aci pret aci’’. 23% - komunikācijai internetā.
‘’Es’’ koncepcija tika noteikta izmantojot 7 jautājumus. Maksimālais punktu skaits – 29. Vidēji – 19.
49% norādīja, ka sociālo mediju saiti tos ietekmēja pozitīvi. 49% - neietekmēja ne negatīvi, ne pozitīvi. Tika atrasta korelācija starp draugu skaitu soc. medijos un lietošanas biežumu, komunikāciju un ‘’es’’ koncepciju. 2 pētījuma dalībniekiem sociālo mediju lietošana izraisīja negatīvas sajūtas.



Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1381173
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties