Jaundzimušā psihiskā un fizioloģiskā raksturojuma īpatnības

Parādīšanās šai pasaulē mazulim ir īsts pārdzīvojums – līdz ar piedzimšanu pilnība mainās viņa dzīvesveids.
Kad mazais cilvēks ir piedzimis,
viņam jāsāk iepazīt šī pasaule, kurā būs
jādzīvo, jājūt un jāmīl .
Piedzimstot bērns atdalās no mātes tikai fiziski – viņus vēl ilgi vienos psiholoģiskas saites.
Emocionāli bērns paliek saistīts ar māti līdz 2-3 gadu vecumam, līdz brīdim , kad viņš saka: „Es pats!”
Jūtas pret bērnu, zināšanas un prasmes bērna kopšanā, dzīvesveids, sociālā, emocionāla un intelektuālā vide, kādā bērns ievests un audzināts, - tas viss kopā veido atbildi uz jautājumu, ko nozīmē optimāli priekšnoteikumi veiksmīgai bērna attīstībai.
Iedzimtības un apkārtējās vides mijiedarbība norisinās tūlīt pēc piedzimšanas.
Bērna pozitīvai attīstībai ir vairāki priekšnosacījumi:
iedzimtība,
ietekmes embrionālajā augļa attīstības posmā,
dzemdības norise
emocionālais kontakts,
saskarsme,
ēdiena kvalitāte un apmierinājuma gūšana,
fiziska aprūpe.
Neviena citā periodā bērns neaug tik ātri kā pirmajā dzīves gadā.
Pirmajos sešos mēnešos augšanas temps ir visātrākais, ātrāks nekā visos citos periodos vēlāk.
Bērns piedzimst ar dabas dotajiem pašsaglabāšanās instinktiem, dažādiem refleksiem, kuri kaut daļēji ļauj aizsargāties, piemēram, zīšanas refleksu, saķeršanas refleksu. …