1492 - Kolumbs atklāj Ameriku.
1494-1559-Itālijas kari.
1498 - portugāļi atklāj jūras ce|u uz Indiju.
1517 - reformācijas sākums.
1519-1521 - Magelāna ce|ojums apkārt zemeslodei.
1522 - reformācijas sākums Livonijā.
1529 - protestantisma izveidošanās.
1530 - Augsburgas ticības apliecība. 1545-1563 - Tridentas koncils.
1554 - ticības brīvības pasludināšana Livonijā.
1555 - Augsburgas ticības miers.
Renesanses laikmets
Pavērsiena laiks. Līdz ar viduslaikiem tipiskā dzīves un domāšanas stila sabrukumu pārejas posmā uz jaunajiem laikiem sākās unikāls garīgās kultūras uzplaukums, kurš vēsturē ieguvis nosaukumu "renesanse". Vētrainā kultūras attīstība savukārt veicināja iepriekš nepazītu pacēlumu saimnieciskajā dzīvē, deva jaunas politiskās idejas un ievadīja kārtu sistēmas sabrukumu. Dzīve kļuva dinamiskāka, paplašinājās saimnieciskās un politiskās darbības vēriens, pieauga arī ikdienas dzīves ērtību līmenis. Labvēlīgās pārmaiņas vēl jo vairāk sekmēja kultūras uzplaukumu tā laika raksturīgāko iezīmi.
Lekcija renesanses laika universitātē. Šajā renesanses laika autora gleznas fragmentā, kurā attēlota lekcija kādā Itālijas augstskolā, redzams arī 15. gadsimta Itālijai tipisks Interjers un tērpi.
Renesanses laikmeta gars visspilgtāk izpaudās:
humānismā, kas radās Itālijā;
Lielajos ģeogrāfiskajos atklājumos, ko uzsāka Spānija un Portugāle;
reformācijā, kas aizsākās Vācijā
Jauna pasaules izjūta. Renesanses laikmetā nostiprinājās pasaules uzskats, kas veidoja šā vēstures perioda savdabīgo kultūru, - humānisms. Tā galvenā būtība slēpās dedzīgā interesē par cilvēka personību un tās attīstības iespējām.
Humānisti, kā sevi dēvēja šim uzskatu virzienam piederīgie mākslinieki un zinātnieki, apjūsmoja un analizēja cilvēka individualitāti un apstākļus, kas veicina personības radošo spēju atraisīšanos. Humānisti savā starpā uzturēja dzīvus sakarus sarakstījās un apmainījās domām par savu pētījumu rezultātiem. Savu zinātnisko darbību viņi dēvēja par studia humanitatis - cilvēcības studijām. Humānistu izglītības ideāls balstījās uz priekšstatu par to, ka cilvēka patiesais cēlums atklājas, nodarbojoties ar mākslām un zinātni. Viņi uzskatīja, ka ideālam cilvēkam jābūt brīvam garā, vispusīgi izglītotam un fiziski spēcīgam.
Renesanses cilvēks savus laika biedrus sāka vērtēt nevis tikai pēc kārtas piederības un dižciltības, bet arī pēc individuālajiem sasniegumiem un izglītotības, tieši tiem piešķirot arvien lielāku nozīmi. "Kam gan nav zināms, ka vislielāko labumu nes izglītība. Tik lielu labumu, ka pat augstdzimis cilvēks bez izglītības noteikti izskatīsies galīgi neaptēsts," rakstīja 15. gs. humānists Leons Batista Alberti.
…
