Secinājumi
Pirmiedzīvotāji bijuši ar eiropeīdas rases iezīmēm
tiem sajaucoties ar polinēziešiem izveidojās ainu rase
savukārt šo cilvēku pēcteči – mazā ainu tauta – joprojām dzīvo Hokaido salā;
Mūsdienu japāņu priekšteči ir mongoloīdās zemkopju un lopkopju ciltis;
Pirmais Japānas imperators bija Jamoto klana pārstāvis, kurš mūsu ēras 400. gadā ieguva virsroku pār pārējiem klaniem;
7. gs notika valsts centralizācijas, saimniecības un kultūras attīstība;
Daudzus tehnikas un kultūras sasniegumus japāņi ir aizguvuši no ķīniešiem, pielāgojot tos savām vajadzībām un izpratnei;
Japāņi no ķīniešiem pārņēma hieroglifu rakstu, taču drīz vien to pārveidoja, jo saprata, ka tas nav gluži piemērots japāņu valodas īpatnībām;
Feodāļi kontrolēja lauksaimniecības, amatniecības un tirdzniecības attīstību;
Feodāļi savos īpašumos intensīvi nodarbojās ar zelta, sudraba un vara ieguvi, tas lielā mērā sekmēja tirdzniecības attīstību;
Bija četras kārtas: samuraji, zemnieki, amatnieki un tirgotāji.
Samuraju kārta izveidojās 9. gs, tās galvenais pienākums bija aizstāvēt un atriebt savu pavēlnieku;
1192. gadā imperators ieviesa sjoguna (dižā karavadoņa) titulu, kur augstākstāvošos bruņiniekus viņš iecēla par provinču pārvaldniekiem, bet citu ziņā nodeva lielus zemes īpašumus. Šāda pārvaldes sistēma Japānā pastāvēja daudzus gadsimtus;
13. un 14. gs Japānā attīstījās sabiedriskā darba dalīšana;
Imperatoru vara kļuva aizvien vājāka, jo japāņi uzskatīja, ka imeperatoriem nepiedien nodarboties ar tik ‘’vienkāršām’’ lietām kā valsts pārvalde.
16. gadsimta vidū Japānā ieradās pirmie eiropieši
15. un 16. gadsimtā notika vairākas zemnieku sacelšanās (ievērojamākā bija Jamasiro sacelšanās (1485. – 1493.)
…