Japāna
Uzlecošās saules zeme-ar sarkano apli baltajā karogā; Jamato jeb „kalnainā vieta”, kā paši japāņi savu zemi reiz sauca; īpašas kultūras zeme; pasaules ilgdzīvotāji; kabuki teātra tradīcijas; Fudzijamas spēks- baltās virsotnes piramīda uz zilo debesu fona modina godbijību, cieņu, rada vienotību ar dabu; visam ir sava nozīme- gan samurajiem, ņindzjām un geišām, gan tradicionālajiem Japānas sporta veidiem – aikido, džudo, sumo, karatē, kendo, kā arī ikebanai un tējas ceremonijai; valsts, kuras savdabību var sajust, tikai esot tur…
Iz vēstures...
Pēc Leģendām Japānu dibināja imperators Jimu 660. gadā p.m.ē..
16. gadsimtā sākās tirgošanās starp Japānu un Eiropu. Ieradās arī misionāri. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.1868. gadā Imperators Meidži savas valdīšanas laikā, pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japānu kapitulēja. Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija, bet pēc tam tā atbrīvojās un kļuva par vienu no attīstītajām valstīm.
Kā šī zeme cēlusies? Uz šo jautājumu ir burvīga japāņu leģenda: Kad dievi Idzanagi un Idzanami pa varavīksni nokāpa no debesīm, lai izceltu cieto zemi no dzelmes, Idzanagi trieca savu šķēpu līdz pašam līdzenā ūdens klajuma dibenam. No trieciena gar šķēpu noritēja pilienu krelles, kas izveidoja salu ķēdi. Savukārt, kalni ir pakāpe starp debesīm un zemi, svēta vieta, kur no debesīm nokāpj dievi un kur mājo mirušo senču dvēseles.…
