Vairākumam Romas pilsoņu bija daudz brīvā laika, jo viņu vietā strādāja vergi. Bet, gan trūcīgajiem, gan bagātajiem romiešiem ļoti patika sports un nežēlīgas spēles. Uzzināt par to, kā romieši pavadīja savu brīvo laiku mums palīdz arheoloģiskie izrakumi, mozaīku, apgleznojumu un seno rakstnieku darbu pētīšana.
Sabiedriskas izklaides un pasākumi Romā tika saukti par spēlēm. Sākumā spēles notika vienā un tajā pašā vietā pēc kārtas, izklaidējot publiku visu dienu. Impērijas laikā katra no tām norisa atsevišķi no pārējām, bieži speciālajās celtnēs.
Kaujas ratu ātruma sacīkstes
Vispopulārākā sporta izrāde Senajā Romā bija kaujas ratu ātruma sacīkstes, kuras norisa speciālajā arēnā, ko sauca par Cirku vai hipodromā. Lielākais bija Lielais Cirks (Circus Maximus) Romā, kurā varēja izvietoties 200 000 cilvēki. Nedaudz mazāks bija Kolizejs – ar 50 000 vietu.
Vienā dienā notika 24 braucieni, katrā piedalījās 12 zirgu vilktie kaujas rati, kuri pārstāvēja 4 dažādas komandas. Parasti rati veica 7 apļus pa arēnu. Ratu vadītāji varēja būt apmācīti vergi vai arī dižciltīgie. Apļu skaitīšana notika ar dažādu rotējošo priekšmetu palīdzību, piemēram, delfīnu attēliem, kuri tika piestiprināti pie stabiem, centrālajā arēnas daļā.
Katrai komandai bija savs treneris un atsevišķi zirgu staļļi. Katras komandas atbalstītājiem bija raksturīga fanātiska uzticība, tāpēc, ja sacīkšu rezultāti neapmierināja skatītāju vairākumu, varēja rasties nemieri.
Sacīkšu uzvarētāji kļuva par ļoti bagātiem un populāriem cilvēkiem.
Sacīkstes vadīja kāda svarīga valsts amatpersona vai personīgi imperators, kurš deva zīmi sākt sacīkstes metot baltu lakatu no savas tribīnes.
Romas teātris
Savu plašu izplatību Romā teātris ieguva sākot ar III gs. p.m.ē., pēc tā, kad starp Romu un Grieķiju nodibinājās cieši sakari.
Sākumā, izrādes notika primitīvajos koka teātros, bet 55 g. p.m.ē. Poltejs uzbūvēja pirmo akmens teātri Romā, kurā varēja sanākt 27 000 skatītāju. Vēlāk šādi akmens teātri tika būvēti visā Romas impērijā. To drupas ļauj mums iztēloties, kā tie izskatījās senatnē.
Katram sabiedrības slānim Romā bija paredzēta sava skatītāju zāles daļa. Jo nabadzīgāki bija skatītāji, jo augstāk atradās vietas. Tieši skatuves priekšā dažreiz tika novietoti papildus soli, kuri bija paredzēti senatoriem.
Dekorācijas bija uzzīmētas uz izstieptiem audekliem aktieru aizmugurē. Dekorāciju maiņa tika veikta ar speciālu mašīnu palīdzību. Izejot uz skatuves, aktieri uzlika maskas, jo romiešu lugu pamatā bija dažāda tipa raksturi. Maskas palīdzēja skatītājiem no tālākām rindām saprast, kas ir kas uz skatuves.
Sākumā piedalīties drīkstēja tikai vīrieši, bet vēlāk tika atļauts arī sievietēm.
Pirmā luga tika rādīta 240 g. p.m.ē. - tulkota latīņu valodā grieķu drāma. Neskatoties uz to, ka vispirms populāras bija nopietnas lugas, publikai gribējās kaut ko saulainu – jautras komēdijas. Slavenākie Romas komediogrāfi bija Plavts un Terencijs. Laika gaitā teātra izrādes kļuva arvien spilgtākas, spēja konkurēt pat ar jāšanu un publiskām spēlēm. Tagad skatītāji nāca uz teātri lai izbaudītu ne tikai aktieru spēli, bet arī īpašus specefektus uz skatuves.…
