Pēc K. Manheima domām: „Izglītība ir daļa no
kopēja sociālā progresa [...] izglītību pareizi
var izprast tikai tad, ja to izskata kā vienu no
ietekmes veidiem uz cilvēka uzvedību un kā
vienu no sociālās kontroles veidiem.”
Pēc E. Gidensa domām, izglītība, apbruņo
jaunus cilvēkus ar zināšanām un palīdz tiem
ieņemt cienīgu vietu sabiedrībā.
Izglītība - īpaši organizēts dzīves pieredzes
dzīvei ieguves process un rezultāts.
Izglītība ir ļoti svarīgs socializācijas aģents.
Socializācijas procesa rezultātā indivīds kļūst
par personību, iegūst nepieciešamās zināšanas.
Pēc Smelzera: „Izglītība- tas ir kapitālieguldījums
nākotnei.” Savā rakstā „Izglītība kā cīņa par statusu”
N. Smelzers pauž tādu domu, ka apmācības
process iespaido cilvēka statusu sabiedrībā.
Pēc P. Sorokina , izglītības institūts iztēlojas, kā
„sociālas kāpnes”, precīzāk, „sociālais lifts”,
ar kura palīdzību indivīdi var ieņemt augstākas
sociālās pozīcijas.
Izglītības institūts ir relatīvi patstāvīgs, tam piemīt pārmantojamības pazīme, vienai izglītības sistēmai nomainot citu, tam piemīt spēja aktīvi ietekmēt sabiedrības funkcionēšanu un attīstību.
Pēteris Laķis savā monogrāfijā „Ievads socioloģijā”
raksta, ka izglītības institūtu socioloģijā var skatīt
kā vienu no indivīda socializācijas īstenotājiem,
kurš sniedz cilvēka darba dzīvei nepieciešamās
zināšanas un praktiskās iemaņas.
Izglītība kā sociālais institūts parasti tiek uztverta
kā sabiedrības organizāciju kopums, kurā
realizējas dažādu veidu un līmeņu apmācība. …