Izglītība un zinātne

Klasiskās izglītības sistēmas sabrukums viduslaiku posmā
Sabrukuma iemesli:
5. gs. sākās pakāpenisks skolu noriets. Tikai bagātākie bērni tika iepazīstināti ar klasiskās izglītības bagātībām.
6. gs. gaitā paralēli tehnikas līmeņa pazemināšanās procesam izzuda arī rakstības prestižs.
Pēc 5. gs. Barbaru iebrukumu Rietumromā nemācēja rūpēties par izglītības un kultūras saknēm.
Klerikāņiem un mūkiem izglītība bija nepieciešama tikai dievkalpojumu un sprediķošanu vajadzībām, tāpēc pārējās zinātnes nebija vajadzīgas.
Izglītības centri pārcēlās uz klosteriem.
Baznīca pilnībā monopolizēja izglītību, jo skolas atradās tās pakļautībā.
Baznīcas kontrolētā reliģiskā izglītības dominitāte
Klerikāņiem un mūkiem izglītība bija nepieciešama tikai dievkalpojumiem un sprediķošanas vajadzībām.
Tikai visaugstākajos baznīcas slāņos mēģina nodalīt praktisko, kristietībai noderīgo antīkās kultūras slāni no pagāniskās "ideoloģijas".
Atbalstija baznīca to, lai cilvēki mācās 7 brīvās mākslas(gramatiku, retoriku, dialetiku, mūziku, aritmētiku, ģeometriju un astronomiju), kam bija nozīme garīdzniecībā.
Uzskatīja, ka 9 zinātnes(7 brīvās mākslas ar medicīnas un tieslietu zinātnēm) deva zināšanas par Dievu, cilvēku, pasaules uzbūvi, sadzīvi, kuras tika savāktas no baznīcas tēviem pieejamajiem klasiskajiem autoriem.…