Paradoksāli, ka mēs pacientam varētu liegt atkāpšanās iespējas, piem., atsevišķu istabu vai telpu, kurā pabūt vienam. Viņiem nepieciešams piedāvāt iespēju norobežoties, viņiem jāvar aiz sevis “aizvērt durvis”, ja attiecības viņus var apdraudēt.
Tas pats attiecas arī uz aprūpējošo personālu.
Pētījumi par stresu rāda, ka psihiatrijas jomā tas ir gandrīz divreiz lielāks nekā vidusmēra iedzīvotāju vidū.
Varam izdalīt:
laika spiediens, laika stress (darbus nav iespējams līdz galam pabeigt, pastāvīgi pārtraukumi darbā),
nepiemērota, nedraudzīga, noraidoša komunikācija ar ārstiem,
komunikācijas problēmas komandā,
saskarsme ar smagi slimiem pacientiem, nepietiekoša sagatavošanās, nepietiekošas iespējas novērst spriedzi.
Ar jēdzienu “izdegšana” jāsaprot procesu, kurā sākotnēji ieinteresēts darbinieks, reaģējot uz darbā piedzīvoto stresu, zaudē savu ieinteresētību.
Tātad runa ir par :
-dvēseles sadegšanas procesu,
- par emocionālu, garīgu un fizisku spēku izsīkuma stāvokli ar samazinātu darba jaudu,
- hronisku nogurumu,
- brutalitāti un atsvešināšanos no sevis paša.
“Izdegšanas” sindromi parādās tikai tad, ja rodas nesaskaņas starp cerībām un realitāti, disharmonija starp prasībām un resursiem.
Darbs ar konfliktiem psihiatrijas institūcijās
Paralēli racionāliem uzskatiem psihiatrijas institūcijās strādājošiem acīm redzami piemīt neapzināta tieksme turēties pie jau esošā. Hansjergs Bekers
Institucionālās aizsardzības efekts tiek uzskatīts par izteikti negatīvu parādību.…