Itāļu filmu industrija aizsākās starp 1903. un 1908. gadu. Toreiz izcēlās trīs dažādas kompānijas- “Romas Kino”, “Turīnas Ambosio” un “Itālijas filmas”-, kas ātri vien ar savu produkciju kļuva atpazīstamas arī ārpus Itālijas.
Iesākumā ļoti plaši pārstāvēts bija vēsturiskais žanrs. Viena no pirmajām filmām bija Filoteo Alberinija “Romas sagrābšana 1870.gadā”, kas uzņemta 1905.gadā. Citas filmas attēloja tādas slavenas vēsturiskas personības, kā Kleopatra, Nero, Jūlijs Cēzars, Spartaks u.c.. Arturo Ambrosio “Pēdējās Bombejas dienas” (1908) ļoti ātri ieguva milzīgu popularitāti. Ļoti augstu tika novērtēta arī Enriko Kaserīni režisētā filma “Marks Antonijs un Kleopatra”, kas iznāca 1913.gadā.
Par jaunajām kinodīvām kļuva aktrises Laida Borelli, Frančeska Bertīni, Pina Meničelli, kas piedalījās kaislīgās mīlas traģēdijās.
Frančeska Bertīni
Šī sieviete bijusi viena no veiksmīgākajām mēmā kino zvaigznēm 20.gadsimta sākumā. Dzimusi Florencē 1892.gadā, bet 16 gadu vecumā pārcēlusies uz Romu, lai sāktu aktrises karjeru. 1915. gadā sapelnījusi 175 tūkst. dolāru, kas tam laikam bija rekords. Iestājoties fašisma periodam, tas smagi ietekmēja Itālijas kinoindustriju, arī aktrises karjeru. Vēlāk viņa pārcēlās ar jaunlaulāto vīru Polu Kartjēru uz Šveici, taču, palikusi atraitnēs, atlikušo dzīvi aizvadījusi Romā. Savā 93 gadus ilgajā mūžā iemantojusi milzīgu skatītāju mīlestību.
Fašisma laikā Musolīnī ieviesa izmaiņas itāļu kinoindustrijā. Romas dienvidaustrumos tika uzbūvēta kino pilsētiņa ar nosaukumu Cinecitta, kurā bija viss filmu veidošanai nepieciešamais: teātri, tehnika, pat skola jaunajiem aktieriem. Arī šodien daudzas filmas tiek uzņemtas tieši šeit. Musolīnī dēls Vittorio aktīvi palīdzēja jaunajiem aktieriem, režisoriem, scenāristiem, organizēja sakarus starp tiem, tā veicinot kino attīstību. Cinecittā strādāja tādi pazīstami kinorežisori kā Roberto Roselīnī, Federiko Felīni un Mikelandželo Antonioni. …
