Īrisu vēsture
risiem (Iris) nosaukumu ir devis Hipokrāts. Grieķu mitoloģijā īrisa vārdā tiek dēvēta dieviete, kura no Olimpa nolaidās uz zemi, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu. Pats sengrieķu vārds „iris” nozīmē varavīksne. Un tas ir saprotami, jo īrisu ziediem ir bagātīga un daudzveidīga nokrāsa kā ne vieniem citiem ziediem. Īrisus kā kultūraugus jau kultivē jau divus tūkstošus gadus. Īrisus augsti vērtē ne tikai pēc to skaistajiem ziediem, ziedu aromātu, bet arī pēc sakņu aromāta. Īrisu sakņu izvilkumus lieto rūpnieciskajā parfimērijā, konditorijas izstrādājumos un alkohola rūpniecībā.
Īrisa izcelšanās vieta ir Vidusjūras apgabals. Savvaļā ir zināmas 250 īrisu sugas, kuras aug Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Īrisi ir daudzgadīgi lakstaugi.
Ir divi veidu īrisi: īrisi, kuriem ir sakne un īrisi, kuriem ir sīpols.
Latvijā plašāk izplatītie īrisi
Īrisi Latvijā pazīstami jau sen. Vēl šodien sastopamas senas īrisu šķirnītes, kuras no muižu parkiem latviešu zemnieku puķu dārziņos ieceļojušas 19. gadsimtā. Astoņdesmito gadu vidū, kad Rīgā tika sarīkotas pirmās lielās īrisu ziedu izstādes un plašāka publika pirmo reizi ieraudzīja tā laika jaunākās amerikāņu selekcijas augsto bārdaino īrisu šķirnes, sākās īrisu bums.…
