03.01.2007. Nīderlandes iedzīvotājs piesakās uz Liepājas namā atrastajām zeltlietām
Nīderlandes iedzīvotājs Jakobs Feinmans pieteicies Liepājas policijā, lūdzot atdot pērn viņa īpašumā Kuģinieku ielā 9 kāda zēna atrastās zeltlietas, jo uzskata, ka viņa īpašumā atrastais, pienākas viņam.
( Nīderlandietis uzskata, ka viņa īpašumā atrastajam vajadzētu būt viņa īpašumam.)
Civillikums nosaka, ka apslēpta manta pienākas tās atradējam, ja 6 mēnešu laikā pēc policijas publicēta sludinājuma nav ieradies tās īpašnieks.
Pērn septembrī Kuģinieku ielā 9 daļēji nojaukautajā ēkas sienā zēni atraduši gredzenus, ķēdītes, pulksteņa ietvaru — 154 gramus zeltlietu policijai atdeva kāda 13 gadus veca zēna tante.
Feinmana adokāte Freidenfelde uzskata, ka "nevar būt runas par to, ka puikām nekas nepienākas"
Secinājumi
Nevienam neppiederošas kustamas bežīpašnieka lietas var pāriet jaunā ieguvēja īpašumā sagrābšanas ceļā. Šīs lietas kļūst par īpašumu tikai personai, kas šīs lietas ņem savā varā (paņem rokās, noķer slazdos,tīklos, pieliek sargu, uzliek zīmi utt.), tā iegūstot vienlaikus valdījumu un īpašumu.
Iegūšanas tiesiskais pamats – lieta tās sagrābšanas brīdī nevienam nepieder.
Par lietas bezīpašnieka stāvokli ieguvējs ne vienmēr var būt pilnīgi pārliecināts.
Šī iemesla dēļ citvalstu likumdošana paredz kustamu lietu īpasuma tiesību prezumciju – tiek pieņemts, ka kustamas lietas valdītājs ir tās īpašnieks (FCK 2230.; BGB 1006.; ICK 931.; šCL 930.p.). CL nav pārņēmis šo prezumciju, tāpēc valdītājs, piem., atradējs, var būt gan īpašnieks, gan svešas lietas turētājs.
Pēc lietas izskata, atrašanas vietas ir grūti spriest, vai iepriekšējais īpašnieks to atmetis, atsakoties no tiesībām uz lietu, vai darījis to ārēju apstākļu spiests, vai arī lietu pazaudējis.
…
