Tirdzniecības vārdi un tiesības uz firmu
1991.-2000.- noteikumi par uzņēmumu nosaukumiem bija regulēti fragmentāri un neapmierinoši dažādos likumos. Nedeva iespējas uzņēmumam prasīt, lai netiktu reģistrēts uzņēmums ar tādu pašu vai līdzīgu nosaukumu. Piem., UR bija reģistrēts aptuveni 100 uzņēmumu ar nosaukumu «Rasa».
Komersanta nosaukuma izveides nosacījumus nosaka Komerclikums. Tie ietverti likuma ceturtajā sadaļā "Firma". Komerclikumā ar firmas jēdzienu saprot komercreģistrā ierakstītu komersanta nosaukumu, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu (IU, SIA,PS, AS).
Komersanta nosaukuma veidošanas ierobežojumi
Veidojot komersanta nosaukumu, ir jāņem vērā vairāki ierobežojumi. Viens no tiem – jaunais nosaukums nedrīkst būt tāds pats, kā jau esoša uzņēmuma nosaukums.
Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tad, ja:
komersanta pieteiktā firma sakrīt ar komercreģistrā un citos UR pārzinātajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu);
starp komersanta pieteikto firmu un komercreģistrā un citos UR pārzinātajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība ir atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.
Tirdzniecības noslēpumu aizsardzība
Likumi par konfidenciālās biznesa informācijas (vai tirdzniecības noslēpumu) aizsardzību katrā valstī ir atšķirīgi.
Visiem uzņēmumiem ir noslēpumi. Daži ir tehniskie noslēpumi, piem., detalizēta ražošanas procesa specifikācija, daži attiecas uz biznesa norisi, piem., klientu vārdu saraksts, kas būtu noderīgs arī konkurentam. Daži noslēpumi ir ārkārtīgi vērtīgi, piem., Coca Cola, čehu Bečerovkas recepte, citi nav tik vērtīgi.
Nesen daudzas valstis ieviesa likumus par konfidenciālās biznesa informācijas aizsardzību, līdzīgi Līgumam par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS), kas nosaka, kādai ir jābūt aizsargājamai informācijai:
Tirdzniecības noslēpumu aizsardzība
Informācijai ir jābūt slepenai, nevis vispārzināmai vai viegli pieejamai personām, kuras parasti strādā ar šāda veida informāciju;
Tai ir jābūt komerciāli vērtīgai, jo tā ir slepena;
Īpašnieks ir centies nodrošināt šīs informācijas slepenības saglabāšanu.
…
