Informācijas kodēšana
Ja desmitnieku sistēmā mēs skaitām 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7 utt., tad divnieku sistēmā mēs skaitām savādāk — 0, 1, 10, 11, 100, 101, 110, 111. Divnieku sistēmā reāli nākas darboties ar ļoti daudziem cipariem. Elektroniskais signāls 0 vai 1 tiek saukts par bitu. Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir astoņi. Šos astoņus bitus sauc par baitu. Reāli dators neapstrādā katru bitu atsevišķi, bet gan astoņus bitus (vienu baitu) reizē. Turklāt dators lieliski “zina”, kuri biti veido vienu baitu, un neķer tos pa labi un pa kreisi. Viens baits datoram nozīmē to pašu, ko cilvēkam nozīmē vārds, — tas tiek veidots no atsevišķiem burtiem, bet tik un tā katra vārda burti ir sakārtoti noteiktā secībā. Tā kā dators saprot tikai bitu veidotos vārdus, mēs visu ar datoriem saistīto informāciju mērām baitos. Pentium apstrādā astoņus baitus vienlaicīgi Pirmajiem personālajiem datoriem procesori apstrādāja ciparus pa vienam baitam. Tie bija astoņbitīgi procesori. Šodienas Pentium procesors ir 64-bitīgs procesors. Tas nozīmē, ka Pentium apstrādā astoņus baitus vienlaicīgi. Tā kā n bitu garā 1 un 0 virknē (vārdā) var ierakstīt 2n dažādus skaitļus (nedaudz no varbūtību teorijas - n pozīcijas, un katrā pozīcijā var atrasties viens no diviem cipariem) un datora iekārtas ir tehniski būvētas no šādām virknēm, tad datora dažādo iekārtu dažādo skaitļu ietilpība vienmēr ir kāda divnieka pakāpe. Datorā ir svarīgi, lai iekārtām būtu “apaļi” apjomi no divnieka aritmētikas viedokļa. Ērtības labad dažiem divnieka pakāpju skaitļiem, kas apzīmē baitu daudzumu, ir piešķirti nosaukumi, kas arī ir dažādu datora atmiņas un citu ierīču apjoma mērvienības. (Saturs)
…
