-
Industrializācija
BANKU SISTĒMAS IZVEIDE
Ar industrializāciju un rūpniecības attīstību saistīta arī banku sistēmas izveide. Tā radās, lai atvieglotu ražošanas finansēšanu.
EKONOMISKĀS KRĪZES
Kapitālismam raksturīga viļņveidīga attīstība, kur kāpumu un izaugsmi nomaina kritums un krīze.
Līdz 19.gs. vidum joprojām bija raksturīgas krīzes, kas skāra agrāro sfēru (1816./1817. un 1846./1847.). Tās bija saistītas ar bada draudiem, gadsimta otrajā pusē tās nomainīja krīzes, kuras bija saistītas ar industriālo sfēru – pārprodukcijas krīzes.
EKONOMISKĀS KRĪZES
Visuzskatamāk krīze skāra lauksaimniecību, kur strauji kritās ienākumi, jo saražotās produkcijas apjomi ievērojami pārsniedza pasaules tirgus iespējas.
Krīze izraisīja lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas apjomu kritumu, ražošanas pārorientēšanu – specializāciju, kā arī plašus zemnieku nemierus 1879. – 1894.g.
Krīze veicināja arī masveida izceļošanu, īpaši 1880. – 1890.g., kas palīdzēja mazināt sociālo spriedzi.
19.gs. krīzēs galvenā problēma bija deflācija, kuras rezultātā arvien vairāk mazinājās ieņēmumi, līdz tie vairs nespēja segt ražošanas izmaksas. Īpaši krasa deflācija bija 1873. – 1896.g. (Anglijā sasniedza 40%)
IZMAIŅAS EKONOMIKĀ
Ekonomikā dominēja fabriku sistēma, kā ekonomikas organizācijas forma, brīvais algotais darbs kļuva par galveno ienākumu veidu.
Pēc 1890.g. Tradicionālā ekonomika un sabiedrības struktūra strauji izmainījās par labu jaunajiem spēkiem – buržuāzijai (Sākotnēji — turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai). Kapitālistu šķira; retāk — vidusšķira.) un strādniekiem.
Lielā depresija izbeidza ekonomiskā liberālisma laikmetu, tikai Anglijā joprojām turpināja valdīt neierobežota tirdzniecības brīvība.
Krīze noveda pie lielu monopolu, vai oligopolu izveidošanās. Monopolkapitāla stadija iezīmējās 1900.g., kaut arī tam vēl nebija noteicošā loma.
ZINĀTNISKĀ PĀRVALDĪBA
Pamatlicējs F.V.Teilors, kurš 1880.g. savas idejas realizēja tērauda ražošanā ASV.
Teiloristi izstrādāja “zinātniskas” metodes uz peļņu orientētas firmas darbības pārraudzīšanā un programmēšanā. Galvenā uzmanība tika veltīta strādnieku veikuma maksimalizēšanai:
Atsevišķa strādnieka izolēšana un kontroles pastiprināšana, ar menedžera palīdzību, kurš dod komandas par veicamo darbu un saražojamās produkcijas apjomu.
Sistemātiska katra darba soļa sadalīšana laika ziņā ierobežotos elementos.
Dažādu atalgojumu sistēmas izstrāde. Plaši izplatījās gabaldarba samaksa.
EKONOMISKĀS KRĪZES UN TO IETEKME UZ SABIEDRĪBU
1873.g. līdz 1890.g. ekonomika piedzīvoja tipisku depresiju, kaut arī ražošanas līmenis pasaulē pieauga.
1873.g. iestājās lielās depresijas laiks, iekšpolitikā notiks krass pavērsiens konservatīvisma virzienā.
19.gs. 80.gadu literārajos un filozofijas darbos sāka valdīt pesimistiskas noskaņas. Bija zudusi ticība nākotnei, kas bija saistīta ar zināšanu palielināšanos un materiālās civilizācijas attīstību, morālo progresu kopumā. Cilvēku apziņā sāka dominēt doma par viņu darba bezjēdzīgumu, par viņu eksistenci kā tīro nejaušību.
EKONOMISKĀS KRĪZES UN TO IETEKME UZ SABIEDRĪBU
Arī F.Nīčes daiļradē 19.gs. 70.gados ieskanas pesimistiska nots. Bēgšana pozitīvismā, no vienas puses, vēsturiskumā, no otras puses, noveda Nīči līdz idejai par visu vērtību pārvērtēšanu.
Sākotnēji Nīče ar savām idejām palika vientuļš, tomēr jau dažus gadus vēlāk lielāko daļu Eiropas intelektuāļu skāra krīzes apziņa. Arvien vairāk pastiprinājās šaubas par apgaismības vēstures un kultūras atziņu nekļūdīgumu.
INDUSTRIĀLĀS REVOLŪCIJAS REZULTĀTI
19.gs. līdzās vecajiem industriālajiem centriem (Lielbritānija, Beļģija, Francija) radās jauni (Rūras apgabals, Augšsilēzija, Ziemeļitālija un Bohēmija).
Bija ievērojami pieaudzis tvaika mažīnu skaits un ražošanas jaudas.
Pieauga elektroenerģijas izmantošanas apjomi.
Pieauga ogļu ieguves un izmantošanas apjomi.
Pieauga tērauda ražošanas un izmantošanas apjomi.
Pieauga pasaules tirdzniecības kopapjomi.
ASV apsteidza Vecās Pasaules valstis ekonomiskās izaugsmes ziņā un kļuva par galveno ekonomisko spēku pasaulē.
19.GS. BEIGU EKONOMIKAS IEZĪMES
Bija izveidojusies starptautiskā ekonomika.
Pasaule bija kļuvusi ekonomiski plurālistiska. Līdzās Lielbritānijai bija radušies arī citi ekonomiski spēcīgi centri. Tomēr Lielbritānijai izdevās nosargāt dominējošo lomu (19.gs.b. kontrolē 44% pasaules ekonomikas) Londona bija pasaules finansu centrs un sterliņu mārciņa pasaules valūta.
Šajā laikā mainījās iedzīvotāju dzīvesveids tehnoloģijas ienāca mājās. (sk. prezentāciju 19.gadsimta sabiedrība un sadzīve)
19.GS. BEIGU EKONOMIKAS IEZĪMES
Līdz ar urbanizāciju un pilsētnieku dzīves līmeņa celšanos veidojās masu patēriņa preču tirgus. Mainījās pieprasījuma struktūra.
Pieauga darba vietu skaits publiskajos un privātajos birojos un citos dienestos.
Pieauga valsts publiskā sektora ietekme uz ekonomiku.
…
Pamazām izveidojās uz intensīviem ražošanas principiem balstītas lielsaimniecības un vidējās saimniecības, kas aizvietoja nerentablās sīksaimniecības, kuras nespēja izturēt konkurenci ar bagātajiem kaimiņiem. Angļu lauksaimniecības sasniegumi ietekmēja industrializāciju, vispirms jau izejvielu, piemēram, vilnas, kokvilnas ražošanas izejmateriālu ieguvi.
- Biznesa kultūra Īrijā
- Industrializācija
- Reliģiskā sfēra un Krievijas sabiedrības teritoriālā organizācija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Totalitārisms
Prezentācija augstskolai9
-
Romāņu - ģermāņu tiesību sistēma
Prezentācija augstskolai12
-
Valsts budžets un tā pārvaldīšana
Prezentācija augstskolai12
-
Komerctiesību sistēmas jēdziens, principi un avoti
Prezentācija augstskolai39
-
Turcijas ekonomiskā attīstība un īpatnības (1920.-1940.)
Prezentācija augstskolai24