Senā ēģipte
Ramzesa III testaments (1185.- 153.g.p.m.ē.) uz kapeņu sienas:
"Es ļāvu visiem cilvēkiem mierīgi dzīvot pilsētās... Es divkāršoju valsts apgādi, jo agrāk tā bija nabadzīga. Valsts bija paēdusi manā laikā. Es darīju labus darbus gan dieviem, gan cilvēkiem. Un manā īpašumā nebija nekā, kas piederēja citiem cilvēkiem. Tā es pavadīju savu laiku kā Abu Zemju valdnieks, un jūs bijāt vergi pie manām kājām, un es jūs nesaminu. Jūs bijāt tīkami manai sirdij(..)."
Cilvēka individuālās īpašības par pamatkritēriju valsts darbinieku izvēlē izvirza arī ķīniešu filozofa Sun Dzi 3.gs.p.m.ē. traktātāts (vēlāk ieguvis autora vārdu):
* "Gudri un spējīgi cilvēki ir jāizvirza valsts amatos neatkarīgi no viņu vietas sabiedrībā; slinki un nespējīgi cilvēki ir nekavējoties jāatstādina no amatiem; parasti, vidēji cilvēki ir jāaudzina, negaidot to laiku, kad nāksies viņus sodīt. (..);
* “Tie, kas māk mierīgi strādāt, ir jāaicina un jātuvina; taču tie, kas negrib nodarboties ar derīgām lietām, ir jāpadzen. Cilvēki, kuriem ir pieci fiziski defekti (mēmie, kurlie, klibie ar vienu vai abām kājām, tie, kam trūkst rokas vai kājas), augšām ir jāaicina pie sevis, jāuztur un jādod viņiem nodarbošanās atbilstoši viņu spējām, jāizmanto viņi darbos, jābaro, jāģērbj, it visur un vienmēr jārūpējas par visiem viņiem bez izņēmuma."
…