Hinduisma attīstības posmi
Indas upes ielejas civilizācija (~2500.g. līdz 1600.g.p.m.ē.)
Vēdiskais periods (sākās ap 2.gada tūkstoša vidu)
Upanišadas periods (ap 8.gs.p.m.ē.)
Episkais laikmets no 400.g. p.m.ē. – 800.g.)
Viduslaiki (750. – 1750.)
Modernais periods (no 1750.g. līdz mūsdienām)
Vēdas – senindiešu svētie raksti
Nozīmīgs periods Senās Indijas vēsturē ir tā saucamais vēdiskais periods (15. – 6. gs. p.m.ē.).
Visbagātāko informāciju par šo kultūru sniedz senindiešu reliģiskās literatūras kopojums Vēdas.
Vēdu kopojums sastāv no 4 galvenajiem krājumiem: Rigvēdām – dievībām veltītām himnām; Sāmavēdām – melodiju krājuma; Jadžūrvedām – rituālajiem tekstiem; Atharvēdām – maģisko formula krājuma.
Upurēšanas mērķi
Pasaulīgie labumi, ja kāds gribēja izlūgties pēctečus, mantu, veselību, viņš gāja pie priestera un pasūtīja pie viņa rituālu.
Rituāla laikā tā dalībnieki ieguva kontaktu ar dievu pasauli un uz īsu brīdi baudīja dievu dzīvi, kļūdami nemirstīgi.
Pasaules kārtības uzturēšana saskaņā ar seno indiešu ticējumiem bija būtiski atkarīga no cilvēku izpildītiem rituāliem.
Cilvēka izcelšanās
Cilvēks cēlās no pirmcilvēka Purušas, ko sacērtot gabalos upurē dieviem. No mutes rodas brāhmaņi (priesteri), no rokām kšatriji (valdnieki, karotāji), no gurniem vaišjas (zemkopji, tirgotāji) un no pēdām šūdras. Te atspoguļojas priekštati par sabiedrības sociālās hierarhijas sistēmu.…
