Ziemeļamerikas indiāņu kultūras
Misisipi ielejas kultūra (Veidojās Ilionisas valstī, ap Kahokijas pilsētu, apm. 2000. g.p.m.ē., pazuda ap 1000. g.p.m.ē.)
Dēvē par pakalnu būvētāju kultūru, jo tai ir raksturīga zemes uzbērumu celtniecība.
Nodarbojās ar tirzniecību.
Noslēpumainie garie, augstie zemes uzbērumi, kuru būvēšanas nolūkus var tikai minēt. (Aizsardzība no ienaidniekiem, plūdiem vai reliģiskie, tirdznieciskie, administratīvie centri; Kapukalni)
Anasazi kultūra (Dzīvoja tagadējā Arizonas un Jaunmeksikas teritorijā).
Viena no attīstītākajām kultūrām, kas gandrīz sasniedza civilizācijas pakāpi.
“Anasazi”-tulk. Vecie, senie ļaudis.
Ap 700. g. Bija sasnieguši pilsētu attīstības līmeni, augstu zemkopības kultūru.
Attīstījās tuksnesī, tādējādi vācot lietus ūdeni (mītņu jumti bija veidoti slīpi, uz iekšpusi; ūdeni uzglabāja pazemes cisternās).
Pārtikas augi: kukurūza, pupas, ķirbji u.c.
Kultūras noriets ap 1300. g., mirusi ap 1450. g.
Cēloņi: Samazinājās iedzīvotāju skaits, ūdens saglabāšanās ierīces sabruka, klimata pārmaiņas, iebrucēju uzbrukumi.
“Piecas Nācijas”- Mohauki, kajugi, oneidi, onondagi un seneki.
(Apmetās Amerikas ziemeļaustrumos, tagadējās Ņujorkas un Pensilvānijas valstīs, apm. Ap 1500. g.)
Šīs piecas atsevišķās indiāņu grupas apvienojās un nodibināja konfederāciju (ar starptautisku līgumu nodibināta suverēnu valstu savienība)
Spēcīgākā indiāņu apvienība- izorēku konfederācija.
Tiem bija sava politiskā sitēma, kur katras grupas pārstāvis aizstāvēja savu grupu sapulcēs.
Grupas nodarbojās ar zemkopību, audzēja kukurūzu.
Grupas eksistences zudumā vainojami revolūcijas kari, pēc angļu-franču kara, tie bija spiesti emigrēt uz Kanādu.
…
