Kopš 60. gadiem I. Ziedonis atdzejoja 20. gs. krievu, baltkrievu un lietuviešu autoru dzeju. No krievu valodas atdzejoja Liviu Damiana (Liviu Damian), Vladimira Majakovska (Владимир Владимирович Маяковский), Grigores Vieru (Grigore Vieru) u. c. autoru dzeju.
I. Ziedonis rakstīja scenārijus vairākām dokumentālajām filmām: “Gada reportāža” (kopā ar režisoru Hercu Franku, 1965), “Es esmu latvietis” (1990), u. c. Arī spēlfilmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar režisoru Gunāru Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) u.c.
I.Ziedoņa sabiedriskās aktivitātes
I.Ziedonis ne tikai rakstīja, bet arī piedalījās sabiedrības aktivitātēs, piemēram:
20. gs. 80. gadu beigās tika dibināts Latvijas Kultūras fonds un I. Ziedonis bija tā priekšsēdētājs līdz 1993. gadam. Šajā laikā I. Ziedoņa vadībā tika izveidota Spīdolas balvas stipendija.
1990. gadā I. Ziedonis tika ievēlēts Augstākajā Padomē un kā tās deputāts 4. maijā balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Bija Augstākās Padomes Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, taču 1991. gadā nolika deputāta mandātu.
1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.
1998. gadā dzejnieku ievēlēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē. Tajā pašā gadā viņš iesaistījās partijas TB/LNNK kampaņā par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.
Pēdējā darbavieta bija Latvijas institūts, kuru I. Ziedonis vadīja no 1998. līdz 2000. gadam.
…
