Kaļķakmens
Kaļķakmens - karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta. Kaļķakmeņus iedala pēc struktūras un sastāva. Pēc struktūras īpašībām ižšķir brahiopodu, oolītu, kristāliskos, kunkuļainos un citu veidu kaļķakmeņus. Ja dažādu veidu piemaisījumi kaļķakmeņos ir vairāk kā 50%, tad tos iedala smilšainajos, mālainajos, kramainajos, dolomitizētos un glaukonītsaturošajos kaļķakmeņos.
Veidošanās
Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās. Sīkāk to iedala biogēnos (ja ir bioloģiska izcelsme), hemogēnos, pārkristalizētos kā arī drupu jauktas izcelsmes.
Metamorfisma procesā kaļķakmeņi pārvēršās par marmoriem.
Izmantošana
Būvmateriālu rūpniecībā kaļķakmeni izmanto cementa un kaļķu ražošanā. Cukura rūpiecībā kaļķakmeni izmanto biešu jēlsulas attīrīšanai. Ķīmiskajā rūpniecībā kaļķakmeni izmanto sodas, kalcija karbīda un minerālmēslu ražošanā. Stikla ražošanā kaļķakmeni izmanto, kā piedevu, lai uzlabotu stikla termisko un ķīmisko izturību. Lauksaimniecībā kaļķakmeni izmanto augsnes kaļķošanai un kā piedevu lopbarībā.
Kaļķakmens Latvijā
Devona laikmeta kaļķakmeņi atrodas Viļakas apriņķī, taču tiem nav lielas saimnieciskas nozīmes.
Ļoti plaši tiek izmantoti permas laikmeta kaļķakmeņi. Tie atrodas Dienvidkurzemē – Auces, Saldus, Nīgrandas rajonos.
Izšķir divas Kursas kaļķakmens pasugas – cieto un mīksto kaļķakmeni. Cietais kaļķakmens ir tīrāks. Tas atrodas biezos slāņos zem ledus laikmeta uznesumiem Cieceres – Saldus – Sesīles, kā arī Nīgrandas – Auces rajonos.…