Hipospādija un epispādija

Klīniskā aina
Bez grūtībām diagnosticē dzemdību namā. Simptomātika ir atkarīga no epispādijas veida. [2]

Galviņas epispādijai: dzimumlocekļa anatomiskās pārmaiņas ir vismazāk izteiktas. Dzimumloceklis ir pievilkts pie vēdera priekšējās sienas, ārējā atvere atrodas uz vainagveida rievas, galviņa saplacināta, bet priekšāda atrodas mugurējā virsmā. Urinēšana nav traucēta, ir pilnīga urīna saturēšana.

Ķermeņa epispādija: dzimumlocekļa galviņa ir sašķelta un urīnizvadkanāla priekšējā siena trūkst visā uretras gaitā. Dzimumloceklis ir saīsinats, saliekts un pievilkts pie vēdera priekšējās sienas. Urīna nolaišana apgrūtināta, novēro urīna nenoturēšanu klepojot vai smejoties.

Totālā epispādija: urīnizvadkanāla atvere atrodas zem simfīzes, to parasti var ieraudzīt ja pavelk dzimumlocekli uz āru. Dzimumloceklis ir neattīstīts un stipri pievilkts pie vēdera iekšējās sienas. Bērniem raksturīga “pīles gaita.” Sēklinieku maisiņš neattīstīts. Novēro nepārtrauktu urīna izdalīšanos. [2]

Ārstēšāna
Ķirurģiska. Tās galvenais mērķis ir pagarināt un iztaisnot dzimumlocekli, kā arī radīt tādu uretru, kas nodrošinātu normālu urinēšanu.
Pacientiem ar epispādiju dzimumloceklis vienmēr ir saīsināts. Līdz operācijai ordinē 2-3 devas testosterona enantāta (2mg/kg) ar 3 nedēļu starplaiku. Tas veicina dzimumlocekļa pagarināšanos un uzlabo kavernozo ķermeņu un priekšādas asinsapgādi. Uretras plastikai izmanto Katvela vai Janga – Dīsa operāciju vai šās metodes modifikāciju.[2]
…