Hinduisma rašanās
Hinduisms ir radies mūsdienu Indijas teritorijā.
Hinduisma saknes meklējamas 2.g.t. pr. Kr. Šī reliģija ir attīstījusies gadu tūkstošu gaitā, savijoties tradīcijām, ticībai, filozofijai un mitoloģijai.
Hinduismam nav konkrēta radītāja.
Hinduisma reliģijas vēsture
Hinduisma reliģijas vēsture ir iedalāma sešos posmos, Tie ir:
Pirmsāriju kultūra
Āriju, jeb vēdiskais periods
Klasiskais periods
Islāma valdīšanas laiks
Britu kundzības laiks
Jaunā Indija
Hinduisms ir trešā lielākā pasaules reliģija. Hinduisti dzīvo galvenokārt Indijā un Austrumāfrikā. Bet salīdzinoši nelielos daudzumos tie ir sastopami praktiski jebkurā pasaules valstī.
Hinduisma galvenie uzskati
Paši indieši hinduismu sauc par sanātana dharma, kas tulkojmā nozīmē “mūžīgā reliģija”.
Mācība par karmu(atdzimšanu) un ar to saistīto dvēseļu pārceļošanu ir centrālā visās hinduisma sistēmās Ar labiem darbiem nodrošināt labvēlīgu nākamo iemiesošanos ir katra cilvēka dzīves mērķis.
Hinduisti tic, ka pasaule ir mūžīga un pastāvīgi atjaunojas, tieši tālab hinduistu pasaulei nav absolūta sākuma.
Hinduisms balstās uz seniem ticējumiem un likumiem, kas pierakstīti ilgu laiku pēc to rašanās. Pastāv dažādi reliģiskie raksti, kuri ir klasificēti divās daļās: “Shruti” un “Smirti”. Galvenokārt tie ir rakstīti “sanskritā”.
“Shruti” teksti ir par četrām vēdām (Ṛg-, Sāma- Yajus- and Atharva). Hinduisma reliģijā vēdas ir garīgie likumi jeb mūžīgās patiesības.
“Smirti” ir pārējie ar hinduismu saistītie raksti. Vārdu “Smirti” varētu tulkot kā “atmiņas”. …