Jēdziens “hinduisms” ir rietumnieku radīts nosaukums, lai apzīmētu plašu un sazarotu reliģiski filozofisku mācību un rituālu kompleksu, kas veidojies Indijas pussalā apmēram kopš 3000 gadiem p. m. ē. un no kura vēlāk izauguši budisms, džainisms un sikhisms
Pasaulē vecākā organizētā reliģija
Hinduisma idejas izceļas ar iecietību pret dažādām ticībām
Hinduisti reliģiju uzskata kā dabisku dievišķā meklēšanu sevī.
Trešā lielākā reliģija ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē, Amerikas Savienotajās Valstīs 30 miljoni seko kādam hinduisma atzarojumam. Pasaulē-1,05 miljardi hinduisma sekotāju.
Nepāla (22,5 miljoni)
Bangladeša (14,4 miljoni)
Indonēzija (4,3 miljoni)
Pakistāna (3,3 miljoni)
Šrilanka (3 miljoni)
Malaizija (1,5 miljoni)
ASV (1,5 miljoni)
Apvienotā Karaliste (1 miljons)
Krievija (700 000)
Maurīcija (600 000)
Butāna (560 000)
Dienvidāfrika (530 000)
Kenija (330 000)
Kanāda (320 000) Fidži (300 000)
Gajana (270,000)
Hinduisma vēsturē iedala 5 laikmetus:
Harapas kultūras laiku (3000. – 1900. g. p. m. ē.);
seno vēdu jeb brahmanisma laiku
(1200. – 500 g. p. m. ē.)
eposu vai klasiskā hinduisma laiku
(500. g. p.m.ē. – 1000. g.)
postklasiskā hinduisma vai islāma laiku
(1000. – 1750. g.);
britu Indijas (1750. – 1947.g.) un nacionālās atmodas laiku. …
