Manu likumi - vecākais cilvēces likumu krājums.
Hinduisma tiesību avots.
“Manu likumi” nav darbojošos likumu kodekss, bet gan ļoti specifisks teksts, kas apkopo brahmanu priekšstatus par reliģisku normu izpildi un sabiedriskās dzīves pareizo organizāciju.
Šis teksts tika pakāpeniski izveidots brahmanu skolās laika periodā aptuveni no II. gs. p.m.ē. līdz II. gs. m.ē., kā ideāls likumu krājums ideālai valstij.
Tādejādi šo kodeksu var uzskatīt par brahmanu rekomendācijām reālo valstu valdniekiem.
Neskatoties uz to, ka “Manu likumi” nekad nefunkcionēja kā likumu krājums, tajā, blakus reliģiskiem priekšrakstiem, tika apkopoti ļoti daudzi spēkā esoši likumi no dažādām senās Indijas valstīm, kā arī atspoguļoti visi tie principi, uz kuriem balstījās tā laika sabiedrības dzīve.
Tas viss padara šo tekstu par ļoti vērtīgu vēsturisku avotu, kas atklāj mums senās Indijas dzīvi visā tās daudzveidībā.
“Manu likumu” reliģiska izcelsme ir redzama jau pašā nosaukuma, jo, lai piešķirtu šim likumu krājumam sakrālo statusu, brahmanu tradīcija pierakstīja tā autorību pirmajam cilvēkam pasaulē – leģendārajam Manu.
1. Lai jums top zināma šī sirds svētītā dharma (garīgais likums), - gudrie, tikumīgie, no ienaida un kaislībām brīvie tai seko.
54. Barība turama godā, bez nicināšanas ēdama, saņemama ar pateicību, - to redzot, ir izbaudāms prieks un apmierinājums.
55. Godā turēta barība vienmēr dod spēku un sparu, bet apnicināta nokauj ir vienu, ir otru.
56. Ēdiena atliekas citam nav dodamas, ēdiens nav baudāms starp maltītēm, tāpat ir jāvairās pārēsties, kā arī jāšķīstās, maltīti beidzot, lai varētu turpināt gaitas.
57. Pārmēru ēstais nenāk par labu: liedz ilgu mūžu un debesis iemantot, kavē garīgus nopelnus vairot, - pārmēru ēdējs ļaudīm nav tīkams, tāpēc lai izvairāties to darīt.
93. No tiesas, caur pieķeršanos nāk grēks, un ļaudis iemanto panākumus, pievārēdami pieķeršanos.…
