Jēkabs fon Ketlers
Tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes hercogu, Valdīja 40 gadus - no 1642. līdz 1682.gadam. Šajā laikā dibinājis kolonijas Gambijā un Tobago, viņa laikā hercogiste sasniedza augstāko ekonomisko attīstību. Kurzemes un Zemgales hercogiste (1562 —1795) savus ziedu laikus pieredzēja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642—1682). Tur darbojās desmitiem manufaktūru, bija attīstīta kuģubūve. Kurzemes tirdzniecības kuģi bija pazīstami daudzās pasaules ostās. Hercoga īpašumā bija pat aizjūras kolonijas: Gambija Āfrikā un Tobago sala pie Dienvidamerikas krasta, kā arī dzelzsrūdas raktuves Norvēģijā. Pēc Jēkaba nāves sākās hercogistes saimniecības lejupslīde.
Biogrāfija
Jēkabs dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā Kurzemes hercoga Vilhema Ketlera un Prūsijas hercoga Alberta Frederika meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Viņa krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I. Zaudējis māti, auga tēvabrāļa Frīdriha Ketlera ģimenē. Ieguvis labu izglītību Roskokas un Leipcingas universitātē, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu.
Hercoba Jēkaba vadībā Kurzemes hercogistē tika attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un kuģubūve. 17. gadsimta 40.-50. gados notika hercogistes uzplaukums.
1654.gadā tika sākta Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi"
Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā, no 1658.līdz 1660.gadam atradās zviedru gūstā. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas.
Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni. Miris 1682. gada 1.Janvārī Mītavā.…
