HCV diagnosticēšanas metodes
HCV antivielu konstatēšanas metode pamatojas uz anti-C, anti-NS3, anti-NS4 un anti-NS5 antivielu noteikšanu slimnieku asinīs
Polimerāzes ķēdes reakcija (PCR)
PCR diagnosticēšanā izmanto konservatīvākos HCV reģionus. 5’UTR ir viskonservatīvākais HCV genoma reģions, tādēļ tas tiek izmantots kā marķieris HCV diagnostikā. Arī kora (C) un NS5B reģionu PCR amplifikāciju izmanto HCV diagnosticēšanā un genotipēšanā. Augsti variablo HVR1 un NS5A reģionu amplifikācija un sekvenču analīze tiek pielietota molekulārās epidemioloģiskās izmeklēšanās.
Par aknu funkcionēšanas bioķīmiskiem faktoriem var uzskatīt: alanīnaminotransferāzes koncentrācijas paaugstināšanos asinīs, reducētā glutationa daudzuma samazināšanos asinīs, bilirubīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, glikozes un urīnvielas daudzuma samazināšanos asinīs. Tādas izmaiņas var konstatēt arī HCV inficēšanas gadījumā.
Imūnā atbilde pret HCV
Neitralizējošo antivielu produkcija pret HCV apvalka proteīniem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atbrīvoties no vīrusa.
Ilgstošs augsts anti-NS3 titrs visas akūtas fāzes laikā var kalpot kā hroniskuma marķieris.
T šūnu atbildei ir centrālā loma HCV izvadīšanai no organisma, jo neitralizējošas antivielas dažreiz ir neefektīvas. HCV atšķiras no citiem hepatotropiskiem vīrusiem ar ļoti zemu virēmijas līmeni. Tādā veidā CTL atbildes stimulēšana notiek pie zemām vīrusa antigēnu koncentrācijām. CTL atbilde ir konstatēta gan akūtiem, gan hroniskiem pacientiem.
…