Harizma ir personības šarms, kas rada apbrīnu no citu cilvēku puses.
Harizma ir mainīga daudzfaktoru īpašība, un tā cieši saistīta ar vēsturisko kontekstu, kurā tā izpaužas.
Harizma var būt gan spēcīgi izteikta, gan visai vāja.
Vācu sociologs Makss Vēbers harizmu ir formulējis kā personības īpašību, pateicoties kurai tā tiek uzskatīta par izcilu, īpaši apdāvinātu. Tiek uzskatīts, ka harizmātiskam cilvēkam piemīt īpašības, kādu nav citiem, un viņš spēj efektīvi ietekmēt citus cilvēkus, panākot viņu uzticēšanos.
Pastāv arī pretējs viedoklis – līderim ne vienmēr ir jābūt harizmātiskam. To pamato fakts, ka tādiem pasaules līderiem kā Harijs Trūmens, Džordžs Maršals, Abrahams Linkolns tikpat kā nepiemita harizma.
Šiem līderiem noteikti piemita spēja radīt uzticību, ko sekmēja godprātīga un konsekventa izturēšanās.
Mūsdienās harizma var piemist ne pašam vadītājam, bet viņa publiskajam tēlam, ko mērķtiecīgi radījusi sabiedrisko attiecību speciālistu komanda.
Kādam jābūt līderim? Harizmātiskam. Tulkojot no grieķu valodas, harizma ir Dieva svētība, labvēlība. Persona - autoritāte, ar izcilām, valdzinošam personas īpašībām – spilgtām runas dāvanām, pievilcīgu ārieni, drosmi, spēju ieinteresēt citus, iedvesmot un aizraut.
Harizmu veido īpašību kopums- emociju izteiksmīgums, pārliecība par sevi, augsta pašmotivācija un iekšējās brīvības sajūta.…
