Statistiskā grupēšana - statistisko rādītāju apkopošana pēc vienas vai vairākām izvēlētām vienveidīgām pazīmēm.
Sociālekonomisko parādību un procesu tālāka analīze nav iespējama bez sākotnējo datu sistematizācijas, kas dod iespēju ar apkopojošu rādītāju palīdzību iegūt objekta raksturojumu. Līdz ar to nākamais statistiskās izpētes posms ir sakopošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir grupēšana. Šādus sakopotus datus visuzskatāmāk var parādīt, veidojot tabulas un dažādus grafiskos attēlus .
1.1. STATISTISKĀS GRUPĒŠANAS METODOLOĢISKIE JAUTĀJUMI
Statistiskās novērošanas rezultātā tiek iegūta informāciju par statistiskās kopas elementiem, nākamais statistiskās izpētes posms ir statistiskā grupēšana, kas apvieno savā starpā atšķirīgus, bet viendabīgus elementus tipiskās grupās pēc kādas būtiskas pazīmes, tādējādi ļaujot saskatīt kvantitatīvo izmaiņu pāreju kvalitatīvajās.
Statistiskā grupēšana nozīmē statistisko datu sistematizāciju, izveidojot atsevišķas statistiskās kopas.
Savā starpā atšķirīgas statistiskās kopas vienības pēc pētāmās pazīmes var apvienot grupās.
Grupēšana balstās uz analīzi un sintēzi.
Analīzes mērķis ir izpētīt daļas kā veselā elementus.
Analīze (gr. Analysis-sadalīšana)-zinātniskās pētīšanas metode, process, kurā veselais domās vai faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās.
Analīze parādās dazadas formās:
Noskaidro pētāmā objekta struktūru;
Nošķir būtisko no nebūtiska;
Klasificē priekšmetus un parādības.
Sintēzes procesā atsevišķi kopas elementi tiek savienoti vienotā veselumā.
Sinteze (gr. Synthesis - savienošana, sakārtosana) – process, kurā atsevišķi objekta elementi domās vai praktiskā darbībā tiek savienoti vienotā veselumā.
Statistiskā metode savieno analīzi ar sintēzi. Sākumā pētāmās parādības sastāvā izdala un atsevišķi izpēta kopas sastāvdaļas (grupas, apakšgrupas), novērtē pazīmes lielumā novērojamo atšķirību būtiskumu, šo atšķirību iemeslus un pēc tam dod parādības kopas raksturojumu, parādības visu sastāvdaļu attīstības tendenču un veidu raksturojumu.…
