Grieķija ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tās
kopējā platība ir 131 957 km² un iedzīvotāju skaits ir
apmēram 11,2 miljoni. Atrodoties gandrīz krustcelēs starp
Eiropu un Āziju, Eiropas dienvidaustrumu zeme Grieķija
aizņem Balkānu pussalas galējo dienvidu daļu. Tās teritorijā ir
vairāk nekā 2000 salu Egejas un Jonijas jūrā, no kurām tikai
165 ir apdzīvotas. Valdošā reliģija Grieķijā viennozīmīgi ir
grieķu pareizticība 99 % un otra nozīmīgākā reliģija ir Islāms.
Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.Robežvalstis ir
Albānija,Maķedonija,Ungārija un Turcija.
Grieķiju dēvē par vienu no Eiropas civilizācijas šūpuļiem, un senatnē tur zinātnieki spēruši milzīgus soļus filozofijā, medicīnā, matemātikā un astronomijā. Pilsētvalstis, kurās viņi tolaik dzīvoja, bija demokrātiskās pārvaldes attīstības aizsācējas. Grieķijas vēsturiskais un kultūras mantojums arvien vēl ir aktuāls mūsdienu pasaulē. Ar to sastopamies gan literatūrā, mākslā, filozofijā, gan arī politikā.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmāņu impēriju un Turciju lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā.
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus, un dalās ziemas un vasaras Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles aizsākās Olimpijā, Grieķijā, 776. gadā p.m.ē., bet 393. gadā tika izbeigtas. 1896. gadā franču barons Pjērs De Kubertēns atjaunoja olimpiskās spēles un ar to sākās jauna Olimpisko spēļu ēra. Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles notika 1896. gadā - Atēnās, Grieķijā.…
