Vispārējs dzimtas raksturojums
Stiebrs ir apaļš, reti plakans, posmains, posmi visbiežāk ir dobi, norobežoti ar mezgliem.
Lakstaugi ar lineārām lapām.
Pie lapas pārejas makstī parasti ir mēlīte.
Ziedi vārpiņās, kas veido saliktu vārpu, vārpskaru vai skaru, retāk arī citu ziedkopu.
Ziedi ir divdzimumu, retāk viendzimuma.
Ir 2 vārpiņas plēksnes (iekšējā, ārējā) un 2 zieda plēksnes (ārējā, iekšējā).
Ārējā zieda plēksne bieži ar akotu.
Auglis parasti ir grauds.
Visā pasaulē plaši izplatīta dzimta, kurā ir daudz būtisku pārtikas un lopbarības augu un ir zināmu ap 10 000 sugu, no kurām 175 ir sastopamas Latvijā.
Sēklaugu nodalījums Segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums Viendīgļlapju klase.
Raksturīgākie pārstāvji
Parastais kviesis:
Viengadīgs, liels (40-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Tā stiebrs ir stāvs, stīvs, kails tāpat kā maksts un lapas. Šī auga lapas ir diezgan platas (0,5-2 cm), mēlīte īsa un lapas maksts ir šķelta. Vārpa, kuras garums ir 10-18 cm, ir drukna un nelīdzena. Vārpiņas šim augam ir sēdošas 2 regulārās rindās ap vārpas asi. Vārpiņā līdz 9 ziedi, no tiem 2-3 ir auglīgi, bet pārējie – neauglīgi. Vārpiņas plēksnes augšdaļā ir ar spārnainu šķautni un gals – ar zobiņu. Ārējā zieda plēksne ir bez šķautnes, iekšējā – divšķautņaina un uz šķautnēm ir skropstaini matiņi. Kvieša akots ir garš, un tā auglis ir liels grauds. Zied jūnijā.…
