Gotika ir stils tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas aizsākās aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā, nomainot līdz šim dominējošo romānikas stilu, un valdīja Eiropā līdz pat 15. gadsimtam, kad par noteicošo kļuva renesanses stils.
18. gadsimta vidū sākās gotiskā stila atdzimšana (neogotika), tā attīstījās 19. gadsimtā un turpinājās arī 20. gadsimtā galvenokārt baznīcu un augstskolu arhitektūrā.
Jēdziens "gotika" izveidojās renesanses laikmetā kā nievājošs apzīmējums iepriekšējā laikmeta mākslai, kas tika uzskatīta par barbarisku un rupju, taču vēlāk jēdziens šo nozīmi zaudēja.
Krusta karu dalībniekus bija apbūrusi islāma arhitektūras greznums, vieglums un graciozitāte, ko iztēlē viņi mēdza salīdzināt ar akmens mežģīnēm. Romāniskā smagnējība sāka šķist pārāk drūma un nomācoša.
Gotikas celtnes.
Gotiskajā arhitektūrā telpā ienāk daudz vairāk gaismas salīdzinot ar romāniku. Ļoti izteikts ir vertikālisms, liekas, ka ēka stiepjas debesīs. Sienu laukumus aizpilda vitrāžas. Skulptūrās ienāk pozu bagātība, mīmika, žesti, pat raksturi, saplūstot ar celtni, tās veido pilnīgumu. Agrīnās gotikas stilam ir raksturīgas dēļu vai akmens flīžu grīdas, kas vēlāk tiek noklātas ar paklājiem. Sienas tiek apšūtas ar koka paneļiem, vai arī apgleznotas spilgtos toņos, vēl joprojām tiek izmantoti arī sienas paklāji. Šajā laikā sāk arī iestiklot logus, no sākuma parādās apaļi logu stikli svina ierāmējumā, izgatavoti no reljefaina stikla, aizkari vēl izmantoti netiek. Gleznas interjeru iekārtošanai tiek izmantotas reti, biežāk sienas tiek apgleznotas. Mēbeļu karkasi tiek rotāti ar arhitektoniskiem dalījumiem: bultām, tornīšiem, ribotiem elementiem, un skulptūrām. Gotiskās būves tika projektētas kā Visuma modelis. Statujas, dekorācijas, vitrāžas un sienu zīmējumi attēloja Bībeles stāstus, piemēram, kā Dievs radīja pasauli un kā tā tiek pārvaldīta. Bieži sastopamas arī Jēzus Kristus statujas. Gotiskajā stilā cēla baznīcas, katedrāles, pilis, universitātes un pat atsevišķas mājas.
Ievērojamākās celtnes.
Viena no pirmajām un, neapšaubāmi, ievērojamākajām agrās gotikas celtnēm ir Parīzes Dievmātes katedrāle un Šartras katedrāle Francijā. Latvijā spilgtākās gotikas stila celtnes ir Pēterbaznīca, Doma baznīca, Jēkaba baznīca, bet mākslas darbi - Marijas cilnis Lielajā ģildē un sienu gleznojumi Rīgas doma 7.portā.
Gotiskā māksla
Gotiskā māksla visspilgtāk skulptūrā, paneļglezniecībā, vitrāžās, fresku glezniecībā, manuskpriptu ilustrēšanā. Gotiskā māksla ir viduslaikos glezniecība, kas notika klosteros, gleznotāji bija mūki. Tika gleznoti dažādi svētie vai arī to dzīve - pārsvarā liriski žesti, piemēram, māte ar bērnu, labās vēsts sludināšana. Netiek attēlota nodevība, krustā sišana un citas smagas reliģiskas tēmas. Gleznojumi attēloti 2 dimensiju plaknē kā multfilmas, kurās figūrām nav apjoma. Gotiskā arhitektūra īpaši spilgti izpaudās katedrāļu un citu baznīcu celtniecībā.…
