Gotika – attīstīto un vēlo viduslaiku mākslas un arhitektūras stils Eiropā. Par stila apzīmējumu vārdu ″gotika″ sāka lietot renesanses laikā kā nievājošu apzīmējumu iepriekšējā laikmeta mākslai.
Stils – kāda laikmeta, mākslas virziena, mākslinieka daiļrades vai atsevišķa darba pazīmju kopums.
Vitrāža - no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna vai ornamentālā kompozīcija
Pinakls – četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi
Portāls – arhitektoniski vai skulpturāli veidota ieeja ēkā
Gotikas pirmie aizsākumi ir saistīti ar Ildefransas apvidu Francijā 12.gs. vidu. Tālāk tā izplatījās uz rietumiem – Spānijā, Portugālē, uz ziemeļiem – Vācijā, Anglijā, Skandināvijā un Baltijas piekrastē, uz austrumiem - līdz pat Palestīnai Priekšāzijā.
Jau no 13.gs. gotika pazīstama visos Eiropas apvidos.
Stils galvenokārt izpaudās arhitektūrā, tēlotājas mākslā
Visizplatītākais Francijā, izpaudās arī Lielbritānijā, Vācijā un citur Eiropā.
Arhitektūrā raksturīga tiekšanās uz augšu ar vertikālām līnijām, šauriem arkveida logiem, pinakliem
Fresku vietu aizņem vitrāžas, to kompozīcija atgādina daudzkrāsaina paklāja rakstu
Tēlniecībā biežāk tika tēloti laicīgi sižeti, veidoti portreti (galvenā forma – apaļskulptūra).
Vertikālisms (panākts ar smailloka arkām, logiem, vertikālām līnijām, pinakliem)
Dekoratīvas skulptūras ēku fasādēs
Sienu laukumus aizpilda vitrāžas
Sāk iestiklot logus, kā rezultātā telpā ienāk vairāk gaismas
Dēļu vai akmens flīžu grīdas, kas vēlāk tiek noklātas ar paklājiem
Sienas tiek apšūtas ar koka paneļiem, vai arī apgleznotas spilgtos toņos.…
