Glezna ir tapusi 17. gs vidusdaļā, tās tēma ir kroņprincese Margarita ar savām galma dāmām un karaļpāris, kas redzams spogulī. Līdz 17. gadsimtam Spānija izvērsās par milzīgu koloniālo impēriju, militāri un ekonomiski spēcīgāko, plaukstošāko valsti Eiropā ar plašiem koloniālajiem īpašumiem Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā. Sākot ar 17. gadsimtu Spānija sāka zaudēt savu lielvalsts statusu, līdz ar to arī ietekmi Eiropā. Iespējams tāpēc glezna ir tik tumša, tā atgādina par zaudēto varenību. 17. gadsimts bija liels pārmaiņu laiks. Tas nesa pārmaiņas ne tikai zinātnē un kultūrā, bet arī cilvēka izpratnē par dzīvi, reliģiju, notikumiem, kas norisinās tajā. Viduslaiku valsts pakļāvās baznīcas ietekmei, tomēr, nākot jaunajiem laikiem, tās ietekmes sfēra zūd. Valsts sāk pārvaldīt baznīcu, ko uzskata par vienu no saviem resoriem. 17. gadsimts būtiski izmainīja filozofiju un pasaules ainu. Zuda pārliecība, ka filozofija un kristietība ir nesaraujami saistīta. Dabas zinātņu sfēras bija pirmās, kurās notika domāšanas "apvērsums". Gleznā redzamais spogulis, kurā atspoguļojas karaļpāris liek nojaust, ka valdība ir visur, arī baznīcā, respektīvi valdība vairs nepakļaujas baznīcai.
17. gadsimts Eiropā raksturīgs ar sarežģītiem politiskajiem apstākļiem un tai pat laikā ar plašiem zinātnes atklājumiem, kas, neapšaubāmi, atstāja ietekmi uz visām kultūras norisēm. …