Navigācijas pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, lai noteiktu objekta atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu. GPS pirmie sāka izmantot armiju pārstāvji, pēc tam transporta kompānijas, un pēdējo gadu laikā arī vienkāršiem mirstīgajiem ir pieejamas GPS ierīces. Tās lieti noder ceļotājiem, jo, apvienojot GPS ar kartēm, apmaldīties
nezināmā vietā gandrīz nav iespējams.
Globālo pozicionēšanas sistēmu izstrādāja ASV Aizsardzības ministrija.
1967. gada 31. maijā tika palaists pavadonis Timation 1, ar kuru veica navigācijas eksperimentus.
1974. gada 14. jūlijā startēja pavadonis NTS 1 - GPS priekštecis, ar kuru izmēģināja GPS tehnoloģijas.
1978. gada 22. februārī tika palaists pavadonis Navstar 1 - pirmais eksperimentālais 1. grupas (GPS Block 1) pavadonis. Līdz 1985. gadam tika palaisti vēl 10 GPS pavadoņi.
1988. gads - pieņemts lēmums par modernizētas GPS sistēmas (GPS Block 2) izveidi, kas sastāvētu no 24 pavadoņiem.
1994. gada 10. marts - orbītā ievadīts 24. GPS pavadonis. Līdz ar to GPS sistēma ir pilnā sastavā.
2000. gada 1. maijā tika atslēgta traucējumu sistēma (Selective Availability) civilajiem lietotājiem; koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga no 100 m līdz 20 m.
GPS sistēma izmanto platjoslas modulāciju.Signāls nav detektējams un uztverams, ja uztvērējam nav demodulācijas atslēgas koda. Katram pavadonim ir savs modulācijas kods ar kuru tas veselā frekvenču diapazonā kodē izstaroto amplitūdu. To var iedomāties kā daudzus frekvenču kanālus blakus viens otram, katrā laika vienībā katrā šajā frekvencē tiek reizē raidīta noteikta, bet dažāda amplitūda. Kanālu skaits, ko bieži redzam kā kritēriju GPS uztvērējam uz kastītes. …