Piramīdu celtniecība:
Pat pieticīgi aprēķini liecina, ka celtniecības darbos bija vajadzīgs apmēram 70 000 strādnieku. Visticamāk, ka tie bija sezonas strādnieki. Vasaras mēnešu laikā, kad Nīla bija pārplūdusi, zemniekiem nebija, ko darīt, un tāpēc viņus varēja nodarbināt liela mēroga būvdarbos, nekaitējot Ēģiptes ekonomikai, kas pamatā balstījās uz zemkopību. Tomēr, lai uzceltu piramīdu, vienas vasaras ir par maz. Šobrīd speciālisti domā, ka vienīgais izskaidrojums faktam, ka viena gadsimta laikā 25 miljonu tonnu kaļķakmens tika pārvērsts vairākās milzīgās piramīdās, ir tas, ka piramīdu cēlāji ir strādājuši ik vasaru, sākot jaunu piramīdu, līdzko iepriekšējā bija gatava
Katra Gīzas piramīdu kompleksa piramīda un tai piederošās apkārtējās celtnes, pagalmi un lūgšanu telpas bija būvētas pēc vienota, stingri saskaņota plāna un veidoja sarežģītu ansambli. Taču piramīdas tika tā izceltas, ka tās nenomāca ne piebūvētās lūgšanu telpas, ne blakus izvietotās valdnieču mazās piramīdas un augstmaņu un faraona radinieku mastabas. Ieeju katrā šādā piramīdas kompleksā ievadīja 12 metrus augsti vārti.
Kad vieta bija nolīdzināta, sākās pašas piramīdas celšana. Ja piramīdas apbedījuma kamera atradās zemes līmenī vai arī dziļāk zemē, tā bija veidojama pirmā. Faraona sarkofāgu nolika vietā jau tad, kad būvēja šo kameru, tāpēc, ka tas bija pārāk liels, lai to vēlāk ienestu pa ieejas gaiteni. Tad cēla piramīdu no horizontāliem akmens slāņiem.
…