Ģenētiski modificēta pārtika un tās ietekme

Nedaudz vēstures
Terminu “gēns” 1909. gadā radījis dāņu ģenētiķis Vilhelms Johansens, ar to apzīmēdams iedzimtības faktoru, kurš ietekmē indivīda īpašības kādā noteiktā aspektā (piemēram, attiecībā uz acu krāsu).
Par ģenētiskās inženierijas dzimšanu uzskatāms 70. gadu sākums, kad tika radīti pirmie ģenētiski modificētie organismi.

Pirmā transgēnā kultūra ir tomāti ar aizkavētu nogatavošanos, kas oficiāli tika atzīta 1994. gada maijā, ASV.
1997.gadā ASV sāka eksportēt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu uz Rietumeiropu.

Kā notiek ģenētiskā modifikācija?
Gēna iešūšana notiek piecos etapos
DNS, kas satur izvēlēto gēnu, tiek izdalīta no baktērijas, auga, dzīvnieka šūnas.
Izdalītā DNS tiek sadalīta mazākos fragmentos un tie atdalīti viens no otra.
Interesējošais gēns izdalītā DNS fragmentos tiek izsekots, “noķerts” un pārvietots ar ļoti specifisku “griezējfermentu”.
Gēns tiek pievienots DNS vektoram, kuram ir nesēja funkcija. Tad to ievieto “fabrikas” šūnā (parasti baktērijas vai rauga šūnā), kuru izmanto saturošo interesējošo gēnu vektora pavairošanai.…