Ievads.
Gremošanas sistēmu iedala:
Mutes dobums,
Rīkle,
Barības vads,
Kuņģis,
Tievās zarnas,
Resnās zarnas,
Dziedzeri ( aizkuņģa dziedzeris,aknas ).
Enerģiju, kas organismam ir vajadzīga dzīvības nborisēm un darba veikšanai, nodrošina uzturs. Tas sastāv no uzturvielām – olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, kā arī no ūdens, minerālvielām, vitamīniem un mikroelementiem. Lai organism uzturvielas varētu izmantot, tās ir jāpārveido – jāsašķeļ vienkāršākās vielās. Uzturvielu šķelšanu veic gremošanas sulu fermenti – siekalu, kuņģa sulas, aizkuņģa dziedzera sulas un zarnu sulas fermenti.
Grmošanas rezultātā polimēri tiek pārvērsti vienkāršākās vielās – monomēros. Olbaltumvielas tiek šķeltas līdz aminoskābēm, tauki – līdz glicerīnam un taukskābēm, bet ogļhidrāti – līdz monosaharīdiem.
Pēc ēšanas kuņģi visātrāk atstāj ogļhidrātus saturoši produkti ( pēc 2 – 3 stundām ), lēnāk – olbaltumiem bagāti produkti ( pēc 4 – 5 stundām ), ilgi ( 6 – 8 stundas ) kuņģī atrodas trekni produkti. Kuņģī maz kas uzsūcas – vienīgi alkoholiskie dzērieni, kafija u. c.
Gremošanas sistēmas orgāni ir daudzveidīgi, un katram no tiem ir sava specifiska funkcija.Ikviena novirze to funkcijās var noverst pie nopietniem veselības traucējumiem.
Gremošanas trakta fermenti
Fermenti ir latīņu valodas izcelsmes vārds, bet enzīmi grieķu, taču abi apzīmē vienu un to pašu procesu.
Fermenti veic bioloģiskā katalizatora lomu organismā.Ir zināmi apmēram 3000 fermentu, kuru loma vēl nav pilnībā izpētīta. Gremošanās procesā pidalās tikai daži no tiem. Nozīmīgākie ir tie, kuras šķeļ olbaltumvielas, taukus un cukurus (t.i. svarīgākie uztura komponenti ).
Gremošanas process jau sākas mutes dobumā, bet intensīvāk turpinās kuņģī, kur izdalās kuņģa sula.Tā satur proteāzes un lipāzi. Proteāzes ir: pepsīni, želatināze un himozīns. Pepsīni šķeļ olbaltumvielas tikai vidē, kuras pH < 4. Kopā ar kuņģa sulu izdalās 3 neaktīvi pepsinogēni, kuri aktivizējas sālsskābes ietekmē: želatināzes šķeļ saistaudu olbaltumvielu – želatīnu, bet himozīns un pepsīns veic piena pārveidošanos par kazeīnu. Lipāzes sašķeļ taukus līdz taukskābēm un glicerīnu. Taču tai lielāka nozīme ir zīdaiņa organismā, jo lipāze šķeļ tikai emuļģētus taukus,kuri ir pienā.
Kuņģī turpinās polisaharīdu šķelšana, ko veic siekalu fermenti.Taču to darbība izbeidzas, saskaroties ar kuņģa sālsskābi. Tāpēc polisaharīdu sagremošanas procesam ir lielā nozīme to sakošļāšanai un mitrināšanai mutes dobmā ar siekalām. Aizkuņģa dziedzera fermenti: tripsīns, amilāze un lipāze šķeļ olbaltumvielas, cukurus un taukus, kad tie no kuņģa dobuma ir nonākuši duodēnā un talāk tiek virzīti pa zarnu traktu.
Gremošanas procesa iesaistīto fermentu sekrēcijas regulācijā pidalās arī kuņģa un zarnu trakta iekšējās sekrēcijas hormoni, kuri izdalās asinīs. Nozīmīgāki ir:
Gastrīns, kurš stimulē kuņģa sālsskābes izdali, kura savukārt aktivēkuņģa fermentus.
Enterogastroni.Kavē sālsskābes un pepsīna izdali kuņģī.
Sekretīns. Stimulē kuņģa dziedzeru bikarbonātu un ūdens sekrēciju.…