Tīram gaisam ir precīzs etalons 78,09% slāpekļa, 20,95% skābekļa, 0,93% argona, 0,03% ogļskābās gāzes, niecīgas procenta daļas neona, hēlija, kriptona,ksenona , ūdeņraža un ozona. Mūsdienās diemžēl, šim etalonam atbilstošu gaisu sastapsim ļoti reti . Ar dūmgāzēm , putekļiem un citiem ražošanas atkritumiem piesārņots gaiss mūsu planētas „piektajā okeānā” aizņem arvien lielākas platības.
Gaisa piesārņošanas avoti :
Atmosfēras gaisu visvairāk piesārņo straujā rūpniecības izaugsme ,auto transporta un aviācijas attīstība, augsnes nepareiza apstrāde ;apkārtējās vides piegružošana,kurināšana ar akmeņoglēm ,kūdru,malku un citu kurināmo. Visbiežāk gaisā kā piemaisījumi ir sēra dioksīds un tvana gāze,kā arī hlors,sērskābes tvaiki,slāpekļa oksīdi,fluora savienojumi. Gaiss tiek piesārņots arī ar tabakas dūmiem,t. i., smēķējot. Pat pārāk stiprie trokšņi, ko rada tramvaji,motocikli, automašīnas,ieslēgti radioaparāti , televizori un magnetofoni pielīdzināmi atmosfēras piesārņotājiem. Gaisa piesārņošanu sekmē dažu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju nepārdomātā rīcība, viņu ekoloģiskā ne izglītotība un neizdarība.
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur svinu (kas var kaitīgi ietekmēt nervu sistēmu), oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdus, kuri izraisa skābo lietu un smogu (dūmu un kaitīgu gāzu migla vai plīvurs virs pilsētas). Dažiem kaitīgo vielu noplūšanu gaisā samazina īpaši katalizatori, kurus ievieto automašīnu izplūdes gāzu caurulēs. Tikai pēdējo gadu laikā gaisa piesārņojumu daudzums, ko rada auto, pasaules lielākajās pilsētās pieaudzis 4 – 5 reizes un sasniedzis 1/3 daļu no kopējā atmosfēras gaisa piesārņojuma. …
