Ārtelpu gaiss
Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4% tilpuma). Gaiss satur arī gāzes, kuras palielinātās koncentrācijās var būt kaitīgas – ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdus, tvana gāzi un gaistošos organiskos savienojumus, t.sk. kancerogēnās vielas (benzolu un butadiēnu), kā arī gaisā suspendētās daļiņas — aerosolus, kurus veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/vai pilieni. Gaisa piesārņotājus galvenokārt klasificē kā gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, migla, dūmaka), gāzveida piesārņotājus (gāzes, tvaiki), smakas un/vai smaržas. Gaisa piesārņojuma avoti var būt dabīgi (augsnes erozija, augi u.c.) un ar cilvēka darbību saistīti (gan stacionārie, gan mobilie), kā ķīmisko vielu emisijas no ražošanas uzņēmumiem, katlumājām, atkritumu sadedzināšanas vietām, transporta līdzekļiem, kā arī piesārņojums, kas saistīts ar tā pārrobežu pārnesi (piemēram, gaisa piesārņojums Saldus rajonā no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas).
Gaisa kvalitāti ietekmē piesārņojošo vielu izmeši, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo, iztvaikojot gaistošiem organiskiem savienojumiem, fotoķīmiskās reakcijās un citos procesos Latvijā un ārpus tās robežām. Visvairāk izmešus rada enerģētikas un transporta nozares.
Piesārņojošās vielas gaisā izmaina vides apstākļus, ietekmē dzīvības norises, izraisa dažādas saslimšanas, kā arī nodara kaitējumu ēkām un pieminekļiem.
Pilsētās gaisa kvalitātes problēmas galvenokārt saistītas ar piezemes ozona veidošanos. Ozons veidojas slāpekļa dioksīda un gaistošo organisko savienojumu, t.sk. benzola klātbūtnē. …