Funkcionalisms ir modernās arhitektūras un lietišķās mākslas virziens ,radies 20. gs. 1. pusē R-Eiropā, vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Tas arhitektūrā un dizainā ir princips, ka jāatbrīvojas no visa, kam nav praktiska nolūka. Funkcionālisti īstenoja revolūciju arhitektūrā - viņi atbrīvoja to no "ārējā" skaistuma, t.i., no dekoratīvām detaļām. "Jaunajā arhitektūrā" nebija ne dekoratīvu kolonnu, ne fasāžu skulpturālu izrotājumu, ne ornamentu, ne citu tamlīdzīgu slavenajiem pagātnes stiliem raksturīgo pazīmju. Tas viss tika pasludināts par lieku, jo nepildīja nekādu lietderīgu funkciju
Visā cilvēces vēsturē līdz 20.gs. sākumam gan arhitektūrā, gan lietišķajās mākslās cilvēki lietu apdarē lietoja dekoratīvi rotājošu pieeju, tādejādi tiecoties tās uzlabot un padarīt cēlākas, nozīmīgākas.
Visā pasaulē notika pakāpeniska atteikšanās no lieka „skaistuma", līdz 20. gadsimtam. 20.gados radās īpašs stils – funkcionālisms.Funkcionālisms atšķirībā no daudziem citiem stiliem sakņojās sociālisma idejās un ar tām tika pamatots gan pie kreisajiem, gan pie labajiem sociālistiem. Tas pilnībā atbilda sociāli atbrīvota un moderna cilvēka garam, kas tika propagandēts arī demokrātiskajos Rietumos.
Stilistiskās pazīmes
Pilnīga attiekšanās no rotājumiem (Tos aizstāj tehnoloģiskas formas un proporcijas, moderni materiāli – stikls, metāls ).
Krāsainību nomaina neitrālie toņi – balts, pelēks, melns, kā arī materiālu dabīgās krāsas.…
