Fundamentālas mijiedarbības

Stiprā mijiedarbība
Noteicoša atomu kodolu, līdz ar to arī atomu, ķīmisko elementu un vielu pastāvēšanā.
Protonus kopā satur stiprāki spēki, jo tie netgrūžas. Šādi spēki darbojas starp kvarkiem ļoti mazos attālumos (ar kārtu 10-18 m) un izpaužas kā stiprā mijiedarbība starp kvarku krāsu lādiņiem.
Stiprās mijiedarbības spēja izpaužas tikai tiešā nuklona tuvumā.
Stiprā mijiedarbība ir tuvdarbīga.
Šīs reakcijas norisinās Saules dzīlēs un ir galvenais enerģijas avots, ko izmanto uz Zemes.
Saista protonus un neitronus atoma kodolā un nosaka kodolspēkus.

Vājā mijiedarbība
Elementārdaļiņu pārvērtībās izpaužas vājā mijiedarbība.
Piemērs: Šarmantais kvarks pārvēršas par u un d kvarkiem, starpposmā rodas virtuālais W bozons.
Vājās mijiedarbības spēja piemīt visām daļiņām, izņemot fotonu.
Tā ir universāla, ļoti tuvdarbīga.
Nerada saistītus daļiņu stāvokļus.
Izpaužas elementārdaļiņām procesos ar neitrīno piedalīšanos, kas izraisa  radioaktīvās sabrukšanas procesus, piemēram, beta sabrukšanu.

…