Kārļa lielā impērijas uzplaukums
Karolingu galvenā nodarbe bija karošana. Agrajos viduslaikos karš bija pirmais solis politisku nesaskaņu risināšanai. Kārļa Lielā karagājieni bija vērsti gandrīz pret visiem kaimiņiem – langobardiem Itālijā, sakšiem, bavāriem, avāriem, slāviem austrumos un arābiem Spānijā.
774.g. franki ieņēma Langobardu valsts galvaspilsētu Pāviju un Kārlis tika kronēts arī par Langobardu karali.
778.g. Kārļa Lielā karspēks (tajā ietilpa franki, burgundi, bavāri u.c.) iebruka Spānijā, bet cieta sakāvi. 801.g. tika izveidota franku kontrolēta pierobežas teritorija, kas aizsargāja Kārļa impēriju no arābiem.
No 772. līdz – 804.g. Kārlis Lielais valsts austrumos cīnījās ar sakšiem, kuri joprojām ievēroja pagānu ticību, un pakļāva tos.
787./788.g. Kārlis Lielais pievienoja Franku valstij Bavārijas hercogisti.
795.g. Kārlis Lielais pakļāva mūsdienu Ungārijas teritorijā dzīvojošos avārus. Franki uzsāka avāru kristīšanu. Nespējot mainīt savu tradicionālo dzīvesveidu, šī tauta lēnām izzuda.
Franki pakļāva arī slāvu apdzīvotās teritorijas .
…