Pirmais avangardistu mākslas virziens, izveidojies Francijā. Savu nosaukumu tas ieguva 1905.gada Rudens salona izstādē Parīzē, kurā piedalījās visi vienādi noskaņotie mākslinieki - novatori. Viņu krāsu risinājumi bija netradicionāli, tādēļ mākslas kritiķis L.Voksells viņus nosauca par fauves-mežonīgie zvēri;
Tas uzplauka uzplauka no 1905. – 1907. gadam, pēc tam fovisti pievēršas citiem mākslas virzieniem.
Fovisms neradās kā virziens, kura dalībniekus vienotu kopīga idejiskā izpausme vai uzskatu kopums, tas izveidojās pārņemot un tālāk pārstrādājot impresionisma un postimpresionisma tradīcijas, galveno uzsvaru liekot uz krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzekli;
Fovisti ietekmējās no tādiem postimpresionistiem kā – Pola Sezana, Pola Gogēna, Vinseta Van Goga u.c.
Atšķirībā no impresionistiem fovisti vēlējās rast tiešāku krāsu izteiksmi, vienkāršāku un iedarbīgāku glezniecību;
Intensīva un spilgta krāsa arvien vairāk kļuva par galveno šā mērķa sasniegšanas līdzekli;
Savos darbos fovisti atklāja nejauktu vai mazjauktu hromatisko krāsu un to salikumu pirmatnējo svaigumu un efektivitāti.
Fovistu darbos izpaudās:
Piesātināti, atšķirīgi un kontrastējoši toņi (sarkanie, oranžie, spilgti dzeltenie, violetie, zilie un zaļie);
Tie bija kļuvuši par noteicošo elementu mākslas darba struktūrā.
Tēlotie objekti kā īpašas sižetiskas, simboliskas nozīmes vai emocionālās noskaņas izteicēji vairs nebija svarīgi un tika pakārtoti spēcīgas, dzīvespriecīgas, uzbudinošas un pacilājošas krāsas spēkam.
Fovismam raksturīgs
Tīru, košu krāsu pielietojums;
Krāsu kontrasti;
Netiek izmantotas gaismēnas (nettēlo apjomu);
Netiek ievērota lineārā forma;
vienkāršotas formas;
biezi un plati krāsu triepieni;
lieli tīras krāsas laukumi;
biezas līnijas;
ģeometriski neprecīzas līnijas;
ikdienišķa darbu tematika.
…
