Fovisms bija pirmais avangardistu mākslas virziens.
Nosaukumu ieguva 1905. gada Rudens salona (dibināts 1903. g.) izstādē - mākslas kritiķis Luijs Voksēls savā recenzijā gleznotājus nosauca par mežonīgiem zvēriem, par plēsoņām (franču valodā – fauves), no kā arī vēlāk attīstījās jaunā mākslas virziena nosaukums.
“Plēsoņu" darbi kļuva par pirmo mākslas revolūciju 20. gadsimtā.
Galvenais uzsvars - krāsa kā patstāvīgs un spēcīgs mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzeklis.
Piesātināti, atšķirīgi un kontrastējoši toņi (sarkanie, oranžie, spilgti dzeltenie, violetie, zilie un zaļie) bija kļuvuši par noteicošo elementu mākslas darba struktūrā.
Kopumā fovistu tematikā dominē no impresionistiem aizgūtā ikdienišķā realitāte un tās ainaviskie un portretiskie fragmenti, kas tiek ietērpti fovistu spēcīgi izteiktajās krāsās.
Fovisma virziena uzplaukuma laiks bija no 1905. – 1907. gadam, pēc tam tas apsīka. …
