Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15. Fosfors ir nemetāls. Dabā fosfors brīvā veidā nav sastopams, bet ir sastopams fosforskābes sāļu - fosfātu veidā. Brīvā veidā fosforam ir pazīstamas 3 alotropiskās formas: baltais forfors, sarkanais fosfors un melnais fosfors.
Fosfors – piegādā ķermenim enerģiju, piedalās kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir kviešu klijās, kviešu asnos, Parmas sierā, Ementāles sierā, linsēklās, saulespuķu sēkliņās, sojas pupiņās, olas dzeltenumā. Dienā ieteicamā deva 800 mg.
Pēc izplatības Zemes garozā fosfors ieņem tikai 12. vietu savas ķīmiskās aktivitātes dēļ brīvā veidā nav sastopams
Lielākās atradnes- Krievijā, Kolas pussalā, Hibīnu kalnos, Igaunijā, Somijā, Brazīlijā, Alžīrijā.
Latvijā fosforītu ieslēgumi atrodami smišakmeņos- Ērgļu klintīs, Launagiezī.
Baltais fosfors- cieta kristāliska viela, neliela cietība, bezkrāsains, biezos slāņos iedzeltens, nešķīst ūdenī, kā stipra inde iedarbojas uz organismu.
Sarkanais fosfors- pulverveida viela, tumši sarkans, nav smakas, ūdenī nešķīst un nav indīgs.…
