Ētikas jautājumu specifika publiskajā pārvaldē

Ievads
Attieksme ar kādu amatpersona pilda savus pienākumus ir ļoti nozīmīgs faktors. Rīkoties atbilstoši likumam ir pienākums, kuru nosaka valsts amatpersonas profesionālā loma-izmantot tai uzticēto varu vienīgi un tikai sabiedrības interesēs. Pašlaik sabiedrības uzticība publiskajai pārvaldei ir maza, lai panāktu uzticēšanos ir jānostiprina publiskās pārvaldes ētiskums.
Ētikas definīcija
Ētika (no grieķu valodas ethos- tikums) ir zinātne par tikumību. Ētika sevī ietver zinātni par morāli, reizēm ētiku sauc par dzīves mācību, jo tikumība un morāle ir dzīves kultūras sastāvdaļa. Ētika nosaka normas, spriež par to, kas ir labs un, kas slikts un šos spriedumus pamato, kāpēc ir tā un ne savādāk. [1]
Darba jēga
Darbam pastāv gan tā tiešā gan netiešā jēga. Tiešā tā ir tajā ziņā, ka darbs paredz noteiktu rakstura īpašību izveidošanu pašā cilvēkā, ne tikai viņa darba prasmi, bet arī gribu, neatlaidību, spēju pārvarēt savas kaprīzes, pakļaut savu rīcību atbilstošām prasībām. Sabiedrībā darbs paredz rīcības sadarbību, prasmi saprasties, savstarpējās palīdzības jūtu un apziņas rašanos. Ir jājūt atbildība par paveikto vai nepaveikto. Darba netieša morālā jēga parādās apmaiņā ar darba produktiem, kad tiek izrādīta savstarpēja cieņa, atzinība cita veikumam. Labi padarīts darbs vienmēr ir bijis labā nesējs pasaulē, gluži pretēji haltūrai, nevērībai, sasteigtībai, apmānam u.tml. [1]
…