Hipotēze.
Ar ērču encefalītu inficēto skaits Latvijā palielinās.
Encefalīts neguļ!
Par ērču encefalītu kaut reizi mūžā noteikti ir dzirdējuši visi. Tomēr tikai neliels skaits cilvēku zina, ka inficēties ar šo nopietno slimību var ne tikai mežā, bet arī upes krastā, pludmalē, kur netālu no ūdens aug zāle vai krūmi, un pat koptā pilsētas parkā. Ērces dzīvo līdz sešiem gadiem. Mitrās vasarās un pēc siltām ziemām šo kukaiņu ir vairāk. Maksimālā ērču aktivitāte ir no rīta un vakarā.
Mazie asinssūcēji kukaiņi, kas ir encefalīta vīrusa pārnēsātāji, var jūs gaidīt jebkura zāles stiebriņa galā. Savu upuri ērces jūt jau no aptuveni piecu metru attāluma un jau iepriekš ir gatavas satikties ar to. Mums arī ir tāda iespēja!
Ērce nav liktenis. Pret to ir pote!
Ērču jeb encefalīta vīruss - slimība, kas izsauc nopietnus centrālās nervu sistēmas bojājumus, smagākos gadījumos noved pie paralīzes veidošanās, un dažkārt beidzas arī ar letālu iznākumu. Kā jau noprotams no paša slimības nosaukuma, biežākais inficēšanās ceļš- no inficētas ērces kodiena.
Par potēm!
Profilakse saslimšanai ar ērču encefalītu ir iespējama un nepieciešama, un diezgan būtiska nozīme tajā ir savlaicīgai vakcinācijai.
Mūsu valstī ērču encefalīta profilaksei tiek izmantota austriešu vakcīna Ticovat, kam piemīt maksimālā pakāpē attīrītas un koncentrētas vakcīnas antigēns, tāpēc to var izmantot pat bērniem, grūtniecēm un barojošām sievietēm.
Primārā vakcinācija sastāv no divām potēm ar viena līdz trīs mēnešu intervālu, pirmā pote jāveic vismaz divas nedēļas pirms paredzētā gājiena uz mežu. Trešā potēšanās reize ir 9- 12 mēnešus pēc otrās potes, un pēc tam ik pēc katriem trim gadiem tiek veikta „uzturošā” revakcinācija.
…
