Ieelpa un izelpa
Plaušas ir pasīvs orgāns- tajās nav muskuļaudu.
Gaisa ieplūdi plaušās un izplūdi no tām nodrošina krūšukurvja kustības, kuras izraisa ribstarpu muskuļi un diafragma.
Ieelpas laikā saraujas ribstarpu un diafragmas muskuļi, ribas paceļas uz augšu un diafragma noslīd, palielinās krūšukurvja tilpums.
Muskuļiem atslābstot, ribas noslīd uz leju, diaframa izspiežas krūšu dobumā- notiek izelpa.
Mugurkaulniekiem elpošanas ritmiskumu regulē elpošanas centrs, kas atrodas iegarenajās smadzenēs.
Mugurkaulniekiem elpošanas dziļums un biežums tiek pieskaņots vielmaiņas intensitātei.
Pieaudzis cilvēks mierīgos apstākļos elpo vidēji 16-20 reižu minūtē, vienā reizē ieelpojot 0,5 litru gaisa. No šī daudzuma aptuveni 0,15 litri paliek elpceļos, bet 0,35 litri nonāk alveolās un piedalās gāzu maiņā.
Visdziļākajā ieelpā cilvēks ieelpo ~2 litrus gaisa, bet visdziļākās izelpas laikā izelpo par 1,5 litriem vairāk, nekā bija ieelpots.
Maksimālais gaisa daudzums, ko cilvēks izelpo pēc visdziļākās ieelpas, ir aptuveni 3,5 litri. To sauc par plaušu dzīvības tilpumu jeb plaušu vitālo kapacitāti.
Cilvēkam, kas nodarbojas ar sportu, plaušu dzīvības tilpums var būt 5-6 litri.
Arī pēc visdziļākās izelpas plaušās paliek ~1 litrs gaisa, jo plaušas nekad nesaplok.
Elpošanas orgānu slimības
Angīna- augšējo elpceļu, visbiežāk aukslēju mandeļu, iekaisums.
Difterija- plēvainu aplikumu veidošanās uz gļotādām un ādas.
Plaušu karsonis- smaga plaušu infekcijas slimība, kuru visbiežāk izraisa baktērijas (pneimokoki), kas pastāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas.
Plaušu tuberkolozi izraisa baktērija, kuru sauc par tuberkolozes nūjiņu.
Plaušu vēzis- izraisa nepareizo šūnu savairošanās.
…
