1.slaids - Elementārdaļiņas – fizikālās matērijas zināmās sīkākās daļiņas. Elementārdaļiņu jēdziens ir nosacīts, relatīvs, jo būtībā elementārdaļiņas ir sarežģīti fizikāli veidojumi. To liecina tas, ka vairums elementārdaļiņu ir nestabilas.
2.slaids - Līdz 1932. gadam bija pazīstamas trīs elementārdaļiņas — elektrons (e–), protons (p+) un neitrons (n0). Protonam un elektronam ir elektriskais lādiņš (± e), tās spontāni pašas no sevis nesabrūk un ir stabilas daļiņas.
3. slaids - neitrons ir elektriski neitrāla, nestabila daļiņa, kas brīvā veidā, ārpus atoma kodola, dzīvo tikai ap 10 līdz 15 minūtēm.
4. slaids - Elementārdaļiņu galvenie raksturlielumi ir masa, elektriskais lādiņš, spins, dzīves laiks (nestabilām elementārdaļiņām). Atkarībā no masas elementārdaļiņas iedala fotonos, leptonos (vieglās elementārdaļiņas), mezonos un barionos. Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
5.slaids – Fermioni ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību. Pie fermioniem pieder visi kvarki un leptoni, kā arī to antidaļiņas. Fermioniem ir spēkā Pauli princips — atrodoties savstarpējā mijiedarbībā, katram fermionam pienākas savs kvantu stāvoklis.
6.slaids – bozoni ir daļiņas ar veselu spina vērtību. Pie bozoniem pieder arī visas citas nesējdaļiņas, mezoni, kā arī visu šo daļiņu antidaļiņas. Bozoni nepakļaujas Pauli principam. Lai cik to arī nebūtu, tie visi var ieņemt vienu enerģētisko stāvokli un to visi kvantu skaitļi var būt vienādi.…