Fermioni - daļiņas ar pusveselu spina vērtību (vienā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viena daļiņa); Vienkāršoti runājot, no fermioniem sastāv matērija.
Kvarki – sīkas, nedalāmas daļiņas, no kurām veidojas gan protoni, gan neitroni.
Hadroni (agrāk izdotā literatūrā arī adroni) - elementārdaļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Hadroni sastāv no kvarkiem, kurus kopā saista gluoni, tādēļ hadroni nav pieskaitāmi pie īstām elementārdaļiņām.
Gluons ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos. Gluoni mijiedarbojas savā starpā
Leptoni elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Bozoni - daļiņas ar veselu spina vērtību (vienā kvantu stāvoklī var atrasties neierobežots daudzums daļiņu).
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments. Spins nav saistīts ar rotējošām iekšējām masām, bet gan ir pašas daļiņas neatņemama īpašība. Tādām elementārdaļiņām kā elektrons var būt spins, kas nav vienāds ar nulli, lai arī tām nav iekšējās struktūras.
Barioni - smagās elementārdaļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Mezoni ir elementārdaļiņas - bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Matērija ir viss, kam piemīt masa un kas aizņem telpu.
…
